Informatīvajā telpā nostiprinoties versijai, ka viens no Covid-19 pandēmijas "vaininiekiem" ir sikspārņi, liekas svarīgi, lai mūsu priekšstats par šiem dzīvniekiem būtu saturiski pilnvērtīgs, nevis emociju ietekmēts. Ar Latvijas Sikspārņu pētniecības biedrības valdes locekli, Latvijas Universitātes (LU) pētnieku bioloģijas doktoru Viesturu Vintuli LU izdevuma "Alma Mater" 2020. gada vasaras numurā sarunājas Māris Zanders.
Domāju, ka ikviens pētnieks pat sarunā ar nespeciālistu var nosaukt divus trīs iemeslus, kādēļ viņa izvēlētā tēma ir būtiska, interesanta. Kāpēc tieši sikspārņi? Kas viņos tāds īpašs?
Man gan jāsaka, ka es skolas gados sāku ar putnu pētniecību, tad nonācu Papē, kur ir daudz gan putnu, gan sikspārņu. Un tur strādāja ne tikai putnu, bet arī sikspārņu pētnieki, kuriem es sāku palīdzēt. Kad 1992. gadā bija jāstājas Universitātē, man piedāvāja darboties ar sikspārņiem, un tā es pie viņiem paliku. Ja man jāsaka, kas sikspārņos ir interesants, tad pirmais, kas nāk prātā, ir tas, ka viņi ir vienīgi zīdītāji, kas ir lidojoši, precīzāk sakot, aktīvi lidojoši, nevis planējoši. Ļoti interesants ir ziemošanas process, kurā izpaužas sikspārņiem unikāli raksturīgas fizioloģiskās pārmaiņas. Tāpat ļoti interesanti ir tas, ka sikspārņi ir ļoti daudzveidīga, liela grupa.