Tūkstošiem iemidzinātu laboratorijas dzīvnieku – neuzskaitītie pandēmijas upuri

Dzīvniekus eksperimentos sāka izmantot jau pirms mūsu ēras. Vieni no pirmajiem dokumentētajiem gadījumiem ved uz Seno Grieķiju, kur pētnieki veica vivisekciju – ķirurģiskas operācijas dzīviem dzīvniekiem, lai pētītu to anatomiju. Mūsdienās konkrētās pētījumu jomās, piemēram, lai novērtētu kādas jaunas zāļvielas iedarbību un blaknes vai kādas slimības attīstības gaitu, izmēģinājumi uz dzīvniekiem ir pagaidām neaizvietojams pētnieciskā procesa posms – tā saucamie "in vivo" pētījumi. Turklāt laboratorijās nevar vis izmantot kuru katru žurku vai peli, un reizēm laboratorijās būtisku daļu laika paņem tieši specifiskas kolonijas izveidošana ar konkrētām īpašībām, kas nepieciešamas pētījumam. Proti, tas ir ļoti vērtīgs resurss, kura vērtība ne vienmēr izsakāma tikai naudā.

Vīruss SARS-CoV-2, kas gada sākumā šķita vien neliela dzirkstele Ķīnā, jau pēc pāris mēnešiem bija uzliesmojis teju visā pasaulē, lielākā vai mazākā mērā ietekmējot gan darba, gan ikdienas dzīvi. Tostarp ar pamatīgiem sarežģījumiem nācās saskarties cilvēkiem baltos virsvalkos – speciālistiem laboratorijās, kas veic arī eksperimentus ar dzīvniekiem. Ja virknē profesiju var strādāt attālināti vai sliktākajā gadījumā nestrādāt vispār – ražotnē izslēgt iekārtas, gaismu, aizslēgt durvis un gaidīt ierobežojumu atcelšanu –, tad šeit ir runa par dzīvām būtnēm, kuras nevar tā vienkārši pamest uz pāris nedēļām vai mēnešiem.

Izdevumā "Science" marta otrajā pusē, laikā, kad pasaulē no Covid-19 bija gājis bojā pret šī brīža skaitļiem salīdzinoši neliels skaits cilvēku – nepilni 15 tūkstoši, bet ASV zināmo inficēto skaits bija ap 31,5 tūkstošiem, savā pieredzē dalījās Pensilvānijas Universitātes Perelmana medicīnas skolas imunoloģe Sanija Šina.

Pētniece jau pirms saņemtās ziņas bija nobažījusies, kāds liktenis sagaidīs grauzējus laboratorijā, un drīz arī pienāca liktenīgā e-pasta vēstule no skolas vadības: "Reaģējot uz Covid-19 izraisīto sabiedrības veselības krīzi, peļu/grauzēju izmantotājiem jālikvidē kolonijas, cik daudz vien iespējams."

"Tas bija sirdi plosoši. Gan no zinātnes viedokļa, gan emocionāli," izdevumam "Science" atzīst Šina.

Šinai nācās dot rīkojumu laboratorijas menedžerim iemidzināt 200 peļu, kas bija vairāk nekā trīs ceturtdaļas no tobrīd šajā laboratorijā pētniecībā izmantotajiem dzīvniekiem. Liela daļa no šiem dzīvniekiem bija ievesta no Eiropas un Āzijas, un to iegūšana un pielāgošana pētījumu specifiskajām vajadzībām prasījusi gadus.