Atrasto fosiliju izpēte liecina, ka Kongonaphon kely (K. kely) dzīvojis pirms aptuveni 237 miljoniem gadu – dinozauru laikmeta pašā rītausmā. K. kely šobrīd ir vienīgais mums zināmais Kongonaphon ģints pārstāvis, un ģints nosaukums principā var tikt tulkots kā "mazais kukaiņu slepkava". Tieši tā – nelielais ne gluži dinozaurs, ne gluži krokodilveidīgais, ne gluži putns galvenokārt medīja kukaiņus un citus nelielus bezmugurkaulniekus.
Šis dzīvnieciņš bija viens no Ornithodira apakšgrupas pārstāvjiem, un šīs grupas dzīvnieki tiek uzskatīti par pēdējiem kopīgajiem priekštečiem dinozauriem un pterozauriem – lieliem, lidojošiem rāpuļiem.
"Ķermeņa izmēra statistiskā analīze liecina, ka gan dinozauri, gan pterozauri evolucionēja no kopīga, miniatūra senča," "The Guardian" citē Ziemeļkarolīnas Dabas zinātņu muzeja paleontologu Kristianu Kamereru, kurš ir šī pētījuma vadošais autors.
Pirmie dinozauri un pterozauri parādījās aptuveni pirms 230 miljoniem gadu. Viens no agrīnajiem dinozauriem bija hererazaurs – aptuveni sešus metrus garš plēsējs. Viens no pirmajiem mums zināmajiem pterozauriem bija eidimorfodons, kurš bija aptuveni baloža izmērā. Gan dinozauri, gan pterozauri evolūcijas gaitā kļuva arvien prāvāki un prāvāki. Piemēram, argentinozauri, kuri pa zemi stampāja pirms aptuveni 95 miljoniem gadu, jau varēja būt pat 35 metrus gari un svērt līdz pat 100 tonnām, tādējādi masas ziņā pārāk daudz neatpaliekot no prāvākajiem zilajiem vaļiem. Savukārt lielākie pterozauri bija ar spārnu plētumu, kas sasniedza aptuveni 10 metrus – aptuveni tikpat cik modernam reaktīvajam iznīcinātājam.
"Ņemot vērā šo gigantismu, tāds dzīvnieks Kongonaphon, kuru mierīgi vari paņemt rokās, šķiet teju paradokss," piebilst Kamerers.
Visu pētījumu var atrast izdevumā "Proceedings of the National Academy of Sciences".