Tomāti, gurķi, jaunie kartupeļi, ogas un augļi – vasara pašā pilnbriedā, veikalu plaukti un tirgus letes vai plīst no visiem mātes dabas klēpī izlolotajiem labumiem... Vai arī ne gluži mātes dabas izlolotajiem? Protams, runa ir par biedējošo trīs burtu salikumu ĢMO jeb ģenētiski modificētiem organismiem. "Nekas no iepriekš minētā ģenētiski modificēts mums veikalā nav, uzreiz varu nomierināt," podkāsta "Zinātne vai muļķības" sestajā epizodē skaidro Latvijas Universitātes asociētais profesors, bioloģijas doktors Nils Rostoks, kurš ir arī Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes ĢMO paneļa eksperts. Taču daudzviet citur pasaulē ĢMO audzēšana rit pilnā sparā, un to pavada lērums baiļu un neziņas radītu mītu. Profesors Rostoks palīdz viest skaidrību – vai tiešām ĢMO var izraisīt vēzi? Vai tiešām visi pētījumi par ĢMO ir lielo korporāciju uzpirkti un secinājumi, kas liecina par ĢMO nekaitīgumu, sagrozīti?
Selekcija arī ietekmē gēnus
Vienkārši un īsi paskaidrojot – ĢMO ir organisms, kurā ir ielikts gēns no kāda cita organisma. Nu, piemēram, tas var būt baktērijas gēns, kas ielikts kukurūzā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
