Šobrīd ir vēl tik daudz kā nezināma par jauno koronavīrusu SARS-CoV-2 un tā izraisīto saslimšanu Covid-19, bet pavasarī zinājām vēl mazāk, kas deva vaļu izplatīties arī spekulācijām un cerību pilniem pieļāvumiem. Viens no tādiem bija, ka vīrusu varētu paklupināt vasara – karstums kombinācijā ar saules gaismu. Nu dati liecina, ka šīs cerības diemžēl nav attaisnojušās.
Viens no galvenajiem argumentiem, kas vedināja cerēt uz vasaru kā glābēju, bija fakts, ka vīrusiem (un arī dažādām baktērijām) parasti ne pārāk patīk ultravioletais (UV) starojums. Tieši tāpēc to jau desmitgadēm ilgi izmanto medicīnisko instrumentu dezinfekcijai. Arī eksperimentos laboratorijā novērots, ka gan saules gaisma, gan temperatūra un gaisa mitrums ietekmē elpceļu vīrusu pārnesi – mitrums maina to, cik ilgi patogēnus saturošie pilieni vai aerosols "karājas" gaisā, bet, temperatūrai pārsniedzot noteiktu slieksni, "padodas" arī lipīdu membrāna, kas ieskauj patogēnu.
Taču te vietā arī atcerēties, ka eksperimenti laboratorijā bieži viens pret viens neparāda, kā mehānisms strādās jau reālā scenārijā, kur klāt nāk vēl virkne citu faktoru.
Izskanēja pat ierosinājumi, ka UV starojumu plašāk vajadzētu lietot "cilvēku dezinficēšanai", piemēram, konkrēta viļņu garuma UV gaismu izstarojošus "vārtus" ierīkot pie ieejām tādās publiskās vietās kā stacijas, lidostas, lielveikali. Pasaules Veselības organizācija (PVO) neuzskata, ka tā būtu prātīga ideja, un vairāk par iemesliem, kāpēc tā, vari lasīt, klikšķinot šeit.
Tas neatturēja pavasarī gan ASV prezidentu Donaldu Trampu, gan viņa padomnieku un znotu Džaredu Kušneru prognozēt, ka jaunais koronavīruss, gluži kā sezonālā gripa, pats atkāpsies, pienākot vasarai.
Kušners aprīlī prognozēja, ka līdz jūnijam lielā daļā valsts viss būs atpakaļ normālās sliedēs, bet jau jūlijā valstī viss atkal notiks pilnā sparā.
1. jūnijā ASV tika reģistrēti 17 962 jauni Covid-19 pacienti iepriekšējo 24 stundu periodā salīdzinājumā, bet 1. jūlijā tie bija 35 757 jauni gadījumi, bet sestdien, 18. jūlijā, jaunu gadījumu bija divtik – 71 484. Kopumā ASV apstiprināti 3,5 miljoni inficēšanās gadījumu, bet miruši teju 140 tūkstoši.
Turklāt liela daļa pandēmijas karsto punktu ir tieši tur, kur arī burtiski ir viskarstākais – Teksasā, Arizonā, Floridā. Izdevums "The Rolling Stone" raksta, ka, piemēram, Fīniksā svētdien pārspēts šī gada karstuma rekords ASV (+46 grādi pēc Celsija), bet Maiami aizvadītajā nedēļā no otrdienas līdz piektdienai tika atkārtoti vai pārspēti šīs pilsētas karstuma rekordi, un arī te runa ir par temperatūru virs +40 grādiem pēc Celsija. Līdzīgs stāsts arī tādās vietās kā Sanantonio un Amarillo.
Ja jau laboratorijās secināts, ka elpceļu vīrusiem pārāk nepatīk liels karstums un UV starojums, kāpēc vasaras svelme ASV neapturēja Covid-19 izplatību?
"Tas ir labs jautājums, un nezinu, vai mums ir atbilde," "The Rolling Stone" citē Bejloras universitātes Hjūstonā Tropiskās medicīnas skolas dekānu Pīteru Hotezu. "Skaidrs, ka šobrīd mēs neredzam pierādījumus tam, ka saules gaisma, karstums un mitrums mazinātu vīrusa izplatību," piebilst Hotezs.
Te vietā der atgādināt, ka tā UV gaisma, kuru izmanto medicīnisko instrumentu dezinficēšanai, gluži nav tā pati, kas nonāk līdz zemei, spīdot saulei. UV starojumu pēc viļņu garuma var iedalīt UVA (315–400 nanometri), UVB (280–315 nanometri) un UVC (100–280 nanometri) starojumā.
No saules gaismas saņemam gan UVA, gan UVB starojumu. Lielākā daļa UVA starojuma sasniedz zemi un iekļūst ādas zemākajos slāņos (dermā), radot netiešus DNS bojājumus, izraisot priekšlaicīgu ādas novecošanos, grumbas, pigmentācijas plankumus, ādas tonusa un elastīguma zudumu. Zemi sasniedz arī aptuveni 1% UVB starojuma, kas iekļūst ādas augšējos slāņos (epidermā), izraisot ādas apsārtumu un apdegumu un radot tiešus DNS bojājumus šūnās un palielinot risku saslimt ar ādas vēzi. Savukārt UVC starojumu visai sekmīgi absorbē ozona slānis mūsu planētas atmosfērā, taču mākslīgi radītu UVC starojumu izmanto dezinfekcijai dažādās jomās – medicīnā, pārtikas ražošanā, arī ūdens attīrīšanas procesā.
Viena no teorijām, kas izskanējusi saistībā ar vīrusa strauju izplatību tieši karstākajos ASV reģionos, ir pieņēmums, ka karstais laiks mudina cilvēkus, kuriem ir kādas darīšanas ārpus mājas, biežāk un ilgāk uzturēties kopā ar citiem kondicionētās telpās, bet "cietu datu", lai šo versiju apstiprinātu vai noraidītu, vēl nav.
"Vox" min vēl citu variantu – paaugstinātu gaisa piesārņojumu, kas ir izteiktāks tieši ļoti karstās dienās un var saasināt veselības problēmas īpaši tiem cilvēkiem, kas cieš no elpceļu saslimšanām.
Džordžtaunas universitātes Globālās veselības zinātnes un drošības pētnieks Kolins Karlsons "The Rolling Stones" arī pieminēja problēmu ar "sasteigto zinātni". Proti, pandēmija pasauli pārņēma spēji un nesagatavotu. Gan ārkārtas dienestiem, gan valdībām, gan galu galā arī ikvienam cilvēkam bija nepieciešamas atbildes – kas šis vīruss īsti ir par "zvēru" un kā pret to labāk cīnīties. Tādējādi ļoti daudz pētnieku metās iekšā darbos pāri galvai, lai šīs atbildes ļoti strauji piegādātu. Un sasteigta zinātne mēdz būt neprecīza zinātne, ko bieži vien savā labā izmanto arī politiķi, solot to, ko sabiedrība vēlas dzirdēt – ātrus un vienkāršus risinājumus, piešķirot solījumiem uzticamību ar atsaukšanos uz "zinātnieki izpētījuši".
Tā, piemēram, Tramps jau krietni pirms drošticamiem pētījumiem par pretmalārijas medikamenta hidroksihlorohīns iedarbību pret Covid-19 to slavēja kā brīnumlīdzekli, visticamāk, pamatojumu radis metodoloģiski nekvalitatīvā pētījumā ar ļoti mazu izlasi. Vēlāks jau pēc dizaina eksperimentālā pētījumā secināts, ka tam nav nekāda preventīva efekta Covid-19 gadījumā.
Karlsons skaidro, ka arī jautājumā par vasaru kā glābēju daļēji varētu būt vainojama steiga: "Zinātnieki teica cilvēkiem, ka vasarā būs droši. Viņi kļūdījās."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
