Akadēmiskajā izdevumā "Nature Communications" publicētajā pētījumā starptautiska pētnieku komanda izklāsta, kā izdevies no šķietami mūžīga miega aizvēsturiskus mikroorganismus.
Paraugi, kuros uzieti mikrobi, iegūti 2010. gadā notikušā ekspedīcijā uz apgabalu Klusajā okeānā uz austrumiem no Austrālijas. Šī vieta, kura ir riņķveidā cirkulējošu okeāna straumju ieskauta, turklāt arī ar pamatīgu plastmasas atkritumu koncentrāciju, uzskatīta par vienu no visneapdzīvojamākajām vietām okeānā. Ekspedīcijas gaitā 2010. gadā tika iegūti paraugi no iespaidīgām dzīlēm – gultne atradās sešu kilometru dziļumā, bet paraugi ņemti vēl no 75 metru dziļiem urbumiem.
Tie analizēti turpat uz kuģa klāja – visos paraugu slāņos uzieti gan mikroorganismi, gan skābeklis. Zinātnieki mēģināja noskaidrot, vai mikroorganismi pēc miljoniem gadu uzturēšanās dzīvībai tik neviesmīlīgā vietā ir saglabājuši vielmaiņas potenciālu un aizvien ir spējīgi baroties un vairoties.
Senie mikrobi tika labi apgādāti ar skābekli un baroti ar oglekli un slāpekli – šo organismu "iecienītāko pārtiku", raksta "Science Alert". Kolonijas sadalītas atsevišķās mēģenēs, kuras atvērtas attiecīgi pēc 21 dienas, sešām nedēļām un 18 mēnešiem.
Pat tie mikroorganismi, kas atrasti vissenākajās nogulsnēs, ieguva otro elpu.
"No sākuma biju skeptisks, bet atklājām, ka 99,1 procents no 101,5 miljonus gadu senajās nogulsnēs atrastajiem mikrobiem aizvien bija dzīvotspējīgi un gatavi baroties," vietne "Science Alert" citē mikrobiologu un pētījuma vadošo autoru Juki Morono.
Šis ir vēl viens pierādījums, cik ņipri var būt mikroorganismi. Zinātnieki uzgājuši dzīvotspējīgus mikrobus ne tikai okeāna gultnes paraugos – līdzīgi stāsti ir arī no citām dzīvībai neviesmīlīgām vietām, piemēram, pasaules sausākajiem tuksnešiem un Antarktīdas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
