Jaunais koronavīruss SARS-CoV-2 ir īsts viltnieks un maskēšanās eksperts – tu nevari zināt, ka piedalies vīrusa izplatībā, ja nemaz nezini, ka esi inficēts. Vēl nesen ASV Slimību kontroles un profilakses centrs lēsa, ka asimptomātiski varētu būt pat 40% inficēto. Tāpat lielai daļai Covid-19 pacientu slimība var noritēt viegli, taču ir arī tādi, kuriem drīz pēc inficēšanās jācīnās par dzīvību. Kāpēc tik lielas atšķirības? Kāpēc Covid-19 dažiem nozīmē ilgu un smagu saslimšanu, kamēr citi pat nepamana, ka ir inficēti? Šis, protams, ir ļoti sarežģīts jautājums ar daudz mainīgajiem, taču pētnieki uzskata, ka viena no atbildēm varētu būt – tas atkarīgs, vai cilvēka organisms iepriekš ir cīnījies ar citiem koronavīrusiem, tostarp saaukstēšanos.
Kā mājaslapā skaidro Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs, "cilvēkam koronavīrusi var izraisīt virkni slimību, no saaukstēšanās līdz smagam akūtam respiratoram sindromam".
4. augustā izdevumā "Science" publicētā pētījumā Ladžolla Imunoloģijas institūta (Kalifornija) zinātnieki skaidro, ka organisms, kurš iepriekš cīnījies ar kādu no citu koronavīrusu izraisītajām slimībām, iespējams, nu labāk spēj atpazīt arī atsevišķas SARS-CoV-2 daļas. Attiecīgi arī tik atšķirīga imūnsistēmas reakcija un slimības gaita.
Pētījuma autori uzsver, ka pagaidām šī ir tikai teorija un nepieciešams daudz vairāk datu.
"Dažos gadījumos iepriekš izveidojusies T helperu (palīgšūnu) atmiņa pret saaukstēšanos izraisošajiem koronavīrusiem palīdz atpazīt arī SARS-CoV-2 struktūras. Tas varētu izskaidrot, kāpēc dažiem cilvēkiem ir vieglāki simptomi, bet citi saslimst ļoti smagi," skaidro pētījuma līdzautore profesore Daniela Veiskofa.
T helperi (arī CD4+) ir vieni no T limfocītiem, kas palīdz nodrošināt specifisko imunitāti. T helperi palīdz regulēt imūnos procesus. Pēc antigēna iznīcināšanas T un B limfocīti parasti veido atmiņas šūnas, kas paātrinās imūno atbildi, ja nākotnē organisms atkal saskarsies ar noteiktu antigēnu.
Šīs pētījums papildina izdevumā "Cell" publicēto, kurā noskaidrots, ka no 40 līdz 60 procenti cilvēku, kas nekad nebija nonākuši saskarsmē ar SARS-CoV-2, organismā ir T šūnas, kas reaģē uz patogēnu. Viņu imūnsistēma atpazina fragmentus no tāda vīrusa, ar kuru saskārās pirmo reizi. Izrādījās, ka šāds fenomens novērots arī citos pētījumos cilvēkiem, piemēram, Nīderlandē, Vācijā, Lielbritānijā un Singapūrā.
Taču vēlreiz jāuzsver, ka te nepieciešams veikt papildu pētījumus, un arī publikācijas autori nobeigumā bilst: "Balstoties pētījumā iegūtajos datos, var izvirzīt hipotēzi, ka iepriekš pēc citiem koronavīrusiem izveidojusies CD4+ T šūnu atmiņa dažos donoros varētu būt faktors, kas ietekmē variācijas Covid-19 slimības gaitā, taču šobrīd tas aizvien ir spekulatīvs pieļāvums."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
