Protams, jau iepriekš, veicot aprēķinus, kas balstīti uz atrastām zobu fosilijām, aplēsts aptuvenais Otodus megalodon garums. Zināms priekšstats mums bija. Taču nu paleontologs no Bristoles universitātes Džeks Kūpers, kurš allaž esot aizrāvies tieši ar haizivju pētīšanu, ar kolēģiem aprēķinājis arī citu parametru izmēru – galvas garumu, astes un muguras spuras izmērus.
"Esmu allaž bijis "traks uz haizivīm"," izdevumam "The Guardian" atzinis Kūpers, kurš studiju laikā niris ūdeņos pie Dienvidāfrikas Republikas, lai pētītu lielās baltās haizivis, iespējams, tuvākās mūsdienās dzīvojošās megalodona radinieces. "Protams, ir baiļu sajūta, bet vienlaikus haizivis ir tik ļoti skaisti un videi labi pielāgojušies dzīvnieki, ka tās ir ļoti interesanti pētīt. Tieši megalodons bija tas dzīvnieks, kas iedvesmoja mani studijās pievērsties paleontoloģijai," atzina Kūpers.
Ja iepriekš megalodona izmēri tika aplēsti, zobu fosilijas salīdzinot tikai ar lielās baltās haizivs parametriem, tad šajā analīzē Kūpers ar kolēģiem analīzē iekļāvuši vēl piecas mūsdienās dzīvojošas haizivju sugas.
Pētnieki vispirms noskaidroja, ka mūsdienās dzīvojošās haizivis augšanas laikā savas proporcijas būtiski nemaina. Tas nozīmē, ka pētnieki var paredzamā veidā modelēt haizivs formu un ķermeņa proporcijas.
Tādējādi 16 metrus garam megalodonam (mūsdienās lielās baltās haizivis var sasniegt sešu metru garumu) būtu iespaidīga, apmēram 4,65 metrus gara galva. Astes izmērs būtu ap 3,85 metriem, bet muguras spuras – ap 1,6 metriem.
Visu pētījumu var lasīt akadēmiskajā izdevumā "Scientific Reports", klikšķinot šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
