Megalodona žoklis muzejā
Foto: AP/Scanpix/LETA
Tiem, kas interesējas par paleontoloģiju vai vismaz redzējuši kādu filmu no "Žokļi" sērijas, vārds "megalodons" nebūs svešs. Gigantiskās plēsoņas, ar kurām mums laimīgā kārtā nebija jāsastopas, jo tās izmira aptuveni pirms 3,6 miljoniem gadu, aizvien rosina pētnieku iztēli. Taču – cik lielas patiesībā bija aizvēsturiskās megahaizivis? Pētnieki no Bristoles universitātes un Svansijas universitātes Lielbritānijā nupat nākuši klajā ar līdz šim brīdim visrūpīgākajām aplēsēm.

Protams, jau iepriekš, veicot aprēķinus, kas balstīti uz atrastām zobu fosilijām, aplēsts aptuvenais Otodus megalodon garums. Zināms priekšstats mums bija. Taču nu paleontologs no Bristoles universitātes Džeks Kūpers, kurš allaž esot aizrāvies tieši ar haizivju pētīšanu, ar kolēģiem aprēķinājis arī citu parametru izmēru – galvas garumu, astes un muguras spuras izmērus.

"Esmu allaž bijis "traks uz haizivīm"," izdevumam "The Guardian" atzinis Kūpers, kurš studiju laikā niris ūdeņos pie Dienvidāfrikas Republikas, lai pētītu lielās baltās haizivis, iespējams, tuvākās mūsdienās dzīvojošās megalodona radinieces. "Protams, ir baiļu sajūta, bet vienlaikus haizivis ir tik ļoti skaisti un videi labi pielāgojušies dzīvnieki, ka tās ir ļoti interesanti pētīt. Tieši megalodons bija tas dzīvnieks, kas iedvesmoja mani studijās pievērsties paleontoloģijai," atzina Kūpers.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!