vikings, karotājs, arheoloģija, vēsture
Foto: Shutterstock
Vārds "vikings" lielai daļai no mums iztēlē uzbur visai konkrētu tēlu – brangas miesasbūves sirotāji, baltu ādu, blondiem vai rudiem matiem un bārdu. Taču nupat veikta līdz šim plašākā vikingu mirstīgo atlieku DNS analīze, kas vedina domāt, ka tipiskais vikinga tēls vēstures grāmatās, populārzinātniskos raidījumos un TV seriālos varētu būt neprecīzs un pārāk vienveidīgs.

Pētnieku aprindās labi zināmais dāņu ģenētiķis, evolūcijas pētnieks Eske Vilerslēvs kopā ar virkni kolēģu izpētījuši dažādās arheoloģisko izrakumu vietās Eiropā un Grenlandē atrastu skeletu DNS. Kopā analīzē iegūti dati par 442 cilvēku mirstīgajām atliekām. Tas bija liels loģistikas izaicinājums nogādāt analīzei simtiem senu paraugu no vairāk nekā 80 dažādām arheoloģisko izrakumu vietām, nemaz nerunājot par milzīgo datu lēruma apstrādi.

Nu apjomīgais darbs rezultējies publikācijā izdevumā "Nature", un pētījumā secinātais liecina, ka informācija "vēstures grāmatās būs jāatjauno". Kā apgalvo Vilerslēvs: "Rezultāti maina priekšstatos par to, kas tad īsti bija vikings."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!