vikings, karotājs, arheoloģija, vēsture
Foto: Shutterstock
Vārds "vikings" lielai daļai no mums iztēlē uzbur visai konkrētu tēlu – brangas miesasbūves sirotāji, baltu ādu, blondiem vai rudiem matiem un bārdu. Taču nupat veikta līdz šim plašākā vikingu mirstīgo atlieku DNS analīze, kas vedina domāt, ka tipiskais vikinga tēls vēstures grāmatās, populārzinātniskos raidījumos un TV seriālos varētu būt neprecīzs un pārāk vienveidīgs.

Pētnieku aprindās labi zināmais dāņu ģenētiķis, evolūcijas pētnieks Eske Vilerslēvs kopā ar virkni kolēģu izpētījuši dažādās arheoloģisko izrakumu vietās Eiropā un Grenlandē atrastu skeletu DNS. Kopā analīzē iegūti dati par 442 cilvēku mirstīgajām atliekām. Tas bija liels loģistikas izaicinājums nogādāt analīzei simtiem senu paraugu no vairāk nekā 80 dažādām arheoloģisko izrakumu vietām, nemaz nerunājot par milzīgo datu lēruma apstrādi.

Nu apjomīgais darbs rezultējies publikācijā izdevumā "Nature", un pētījumā secinātais liecina, ka informācija "vēstures grāmatās būs jāatjauno". Kā apgalvo Vilerslēvs: "Rezultāti maina priekšstatos par to, kas tad īsti bija vikings."

Proti, DNS izpēte liecina – būtiska daļa no vikingiem nemaz nebija ar saknēm Skandināvijā, bet ar visai dažādu izcelsmi. Runājot par vikingiem, nav runa par kādu konkrētu etnisku cilvēku grupu no konkrēta reģiona. Tas, kā raksta "National Geographic", ir mīts, gluži kā popkultūras popularizētā vikingu ķivere ar ragiem. To etniskais fons ir krietni neskaidrāks un daudzveidīgāks.
Tā, piemēram, DNS analīze atklāj, ka daudziem no vikingiem mati bija tumši, nevis blondi.
"No ģenētiskās analīzes tapa visai skaidrs, ka vikingi nav homogēna cilvēku grupa. Daudzi no tiem ir ar jauktu etnisko izcelsmi un saknēm gan Skandināvijā, gan Eiropas dienvidos," skaidro Vilerslēvs.

Tāpat secināms, ka šiem subjektiem, kuru mirstīgās atliekas analizētas, ģenētiskā līmenī nav diez ko daudz kopīga ar mūsdienu Skandināvijas valstu iedzīvotājiem. Piemēram, vien aptuveni 15–30% zviedru ir ģenētiskā saikne ar tiem analizētajiem subjektiem, kuri dzīvojuši šajā reģionā pirms vairāk nekā 1000 gadiem.

Šie ģenētiskie dati apstiprina pieņēmumu, par ko vēsturnieki, vadoties pēc arheoloģiskajām liecībām, diskutējuši jau iepriekš – ka termins "vikings" apzīmē daudzveidīgu cilvēku kopu, ko nevar ielikt etniskos vai nacionālos rāmjos.

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Uz vienu būtisku jautājumu gan apjomīgā DNS analīze atbildēt nespēj. Kā vikingu – prasmīgu zemkopju, tirgotāju, jūrasbraucēju un arī sirotāju – fenomens sākās, ja tos kopā nesaistīja etniskās saites. Kas bija šis saistošais faktors – vai prasme būvēt ātras, tāliem jūras braucieniem derīgas laivas un prasme karot uz ūdens, vai kāds cits faktoru kopums, raksta "National Geographic".

"Cilvēki adaptējas dominējošajai kultūrai un pieņem to kā izdzīvošanas veidu. Kaut kāda iemesla dēļ būt vikingam tajā laikā bija viens no primārajiem izdzīvošanas veidiem un veidiem, kā būt ekonomiski un politiski veiksmīgam," spriež Davidi Zori, vēstures un arheoloģijas profesors Beiloras universitātē ASV.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!