Uzreiz gan jāuzsver, ka šis pētījums ir ar vairākiem būtiskiem ierobežojumiem – izlase ir visai neliela, tie visi ir vienas slimnīcas pacienti, turklāt pats pētījuma dizains neļauj izdarīt secinājumus par cēloņu un seku sakarībām. Taču tas ieskicējis interesantu virzienu, kurā noteikti vērts veikt turpmākus pētījumus.
Dati par 276 pacientiem ievākti laika posmā no 27. janvāra līdz 13. martam. Visiem pētījuma dalībniekiem tika uzdots jautājums, vai viņi ikdienā lieto brilles un cik ilgi. Kopumā tikai 30 pacienti jeb 11% norādīja, ka ikdienā lieto brilles, un tikai 16 dalībnieki jeb 5,8% to dara ilgāk par astoņām stundām diennaktī, jo ir tuvredzīgi (pārējiem 16 brilles bija nepieciešamas tikai epizodiski – lasīšanai).
Tas ir ļoti neliels skaits, ja salīdzina ar datiem par tuvredzības rādītāju plašākā populācijā – apmēram 30% ir tuvredzīgi, no kuriem lielākā daļa lieto brilles. Tiesa, šajā gadījumā dati par to, cik cilvēku Hubei provincē ir tuvredzīgi, ir apkopoti vairāk nekā pirms trīsdesmit gadiem. Precīzākam salīdzinājumam noderētu "svaigāki" dati, taču aptuvenu ieskatu šis rādītājs ļauj gūt, jo arī Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka tuvredzība ir ļoti izplatīts redzes defekts – tā ir ap 27% cilvēku pasaulē, turklāt Āzijas austrumos tuvredzīgu cilvēku īpatsvars ir vēl lielāks.
Tādējādi akadēmiskajā izdevumā "JAMA Ophthalmology" 16. septembrī publicētais pētījums radījis platformu plašākām diskusijām un tālākiem pētījumiem par briļļu iespējamo lomu Covid-19 izplatībā.
Kā zināms, jaunais koronavīruss SARS-CoV-2 organismā var nokļūt ne tikai caur elpceļiem, bet arī caur acīm.
"Tas ir provokatīvs un iztirzā iespējamību, ka acu aizsarglīdzekļu lietošana sabiedrībā varētu nodrošināt zināmu aizsardzību pret Covid-19", pētījumam pievienotajā redakcijas komentārā raksta Liza Maragakis, kura ir medicīnas un epidemioloģijas asociētā profesore Džona Hopkinsa universitātē un pati pētījuma veikšanā nebija iesaistīta.
Profesore uzsver – vēl ir krietni pāragri izstrādāt rekomendācijas acu aizsarglīdzekļu – briļļu vai sejas vairogu – nēsāšanai publiskā vietā. Kā jau minēts, pētījuma izlase ir ļoti neliela – vienas slimnīcas pacienti –, kā arī pētījumā novērojumos konstatēta vien saistība, taču nevar izdarīt secinājumus par cēloņu-seku sakarību. Maragakis rekomendē turpināt pētījumus šajā virzienā, lai noskaidrotu, vai no briļļu vai cita veida acis daļēji aizsedzošu līdzekļu lietošanas sabiedriskās vietās ir jēga un vai tas palīdz, kombinācijā ar sociālo distancēšanos, samazināt inficēšanās risku.
Pētījumu var lasīt, klikšķinot te.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
