Naksnīgās debesis, kurās labi saskatāmas zvaigznes, var iemūžināt arī ar jebkuru no pēdējo gadu laikā klajā laistajiem viedtālruņiem – būtiskākais, lai būtu iespējams manuāli iestatīt ekspozīcijas laiku un, vēlams, arī jutīgumu (ISO skaitli).
To apliecināja arī 12 gadus vecais Jēkabs Meijers, kurš "Campus" iesūtīja ar viedtālruni uzņemtas zvaigžņu fotogrāfijas. Tās tapušas Auces apkaimē (pilnā izšķirtspējā bildes vari aplūkot, klikšķinot te). Raksta titulbildē redzams Sietiņš un Marss, bet apakšā pievienotajās attiecīgi divi attēli ar Piena ceļu, kā arī attēls ar Lielajiem Greizajiem Ratiem un Mazajiem Greizajiem Ratiem.
Lai panāktu vēlamo rezultātu, būs nepieciešams arī stabils pamats – ideālā gadījumā statīvs –, jo tālrunim jābūt nekustīgam pilnīgi visu ekspozīcijas laiku. Pretējā gadījumā bilde būs izplūdusi. Tāpat labāks rezultāts būs tālāk no lielām apdzīvotām vietām, kur ir mazāks gaismas piesārņojums un zvaigznes saskatāmas labāk (gan ar "neapbruņotu aci", gan attiecīgi arī uzņemot attēlus).
Tāpēc – dodies uz kādu skaistu vietu, nostiprini telefonu statīvā vai kādā citā veidā, ja statīvs nav pieejams, iestati ISO skaitli uz 3200 (zemāka vērtība samazinās sensora jutīgumu, lielāka – palielinās, bet attēls būs graudaināks), iestati ekspozīcijas laiku uz aptuveni 20–30 sekundēm (vēlams izmantot taimeri ar dažu sekunžu atskaiti, lai slēdža nospiešanas laikā radītā vibrācija neietekmētu bildes asumu) – un gaidi, kas iznāks!