Kur viena sēne, tur divi latvieši ar nazīti rokā. Esam cītīga sēņotāju tauta, un katram savi priekšstati par to, kuras labākās sēņu vietas un kuras sēnes tās gardākās. Taču vienlaikus ir arī čupiņa uzskatu, kas liek jautājoši pacelt uzaci. Mušmiru uzlējumi veselības uzlabošanai, tintene zaļā pūķa nokaušanai un zemestauki pret vēzi – kā tur īsti ir? Uz sarunu par sēnēm šoreiz "Zinātne vai muļķības" aicinājām Dabas muzeja mikoloģi Initu Dānieli, bet par to, kādas sekas var būt sliktiem sēņu pazinējiem, stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas ārsts Roberts Stašinskis.
Vai eksistē īpašs "sēņu lietus"?
Vai ir tāds unikāls "sēņu lietus", kuru sajūtot gaisā, jāskrien pēc gumiķiem un jādragā uz mežu Mikoloģe uzreiz bilst, ka sēnes ir ne tikai mežā un pēc kāda īpaša lietus, bet visur un vienmēr. "Arī šeit droši vien ir pilns ar sēnēm, tikai mēs tās neredzam. Tas, ko mēs redzam uz īsu brīdi, ir tikai viena maza daļiņa – augļķermenis. Protams, ka tiem augļķermeņiem, lai tie varētu parādīties, vajadzīgs mitrums, siltums, tāpēc ir tas… vienkārši lietus. Ja tas lietus gadās rudenī, kad vairāk aug sēnes, nu tad to sauc par "sēņu lietu". Galvenais, ka lietus."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
