Ir visai droši zināms, ka neandertālieši stājās intīmās attiecībās ar mūsdienu cilvēka priekštečiem, un tas, protams, atstājis pēdas arī mūsu genomā. Reizēm uz labu, reizēm ne tik ļoti – šobrīd, pasaulē plosoties Covid-19 pandēmijai – viens no pētījumu virzieniem ir arī tas, kāpēc šī infekcija dažiem norit daudz smagākā formā nekā citiem. Pētnieku grupa no Zviedrijas un Vācijas kā vienu no iespējamajiem iemesliem min no neandertāliešiem pārmantotu DNS virkni.
Izdevumā "Nature" publiskotā pētījumā Hugo Zēbergs no Karolinskas institūta Stokholmā un viņa kolēģis Svante Pābo no Maksa Planka vārdā nosauktā Evolucionārās antropoloģijas institūta Leipcigā aplūko no neandertāliešiem pārmantotas DNS virknes iespējamo lomu Covid-19 infekcijas gaitā.
Pētījuma laikā ļoti smagi slimu pacientu DNS tika salīdzināts ar neandertāliešu un vēl vienas homo ģints sugas – maz izzināto denisoviešu jeb homo denisova (arī homo sapiens denisova) – DNS. Zēbergs un Pābo secināja, ka tā neandertāliešu genomā atrodama tieši tā DNS virkne, kas ir atrodama arī lielā daļā smagi ar Covid-19 slimu pacientu.
"Es teju novēlos no krēsla, jo šis DNS segments bija precīzi tāds pats kā neandertāliešu genomā," izdevumam "The Guardian" atklājumu komentē Zēbergs.
Šīs neandertāliešu DNS "pēdas", pārmantotas pirms aptuveni 50 tūkstošiem gadu, ir atrodamas aptuveni 16% eiropiešu genomā, bet pat 50% Āzijas dienvidos mītošo cilvēku genomā.
Pagaidām gan nav skaidrs, vai un kā tieši šie gēni pasliktina Covid-19 norises gaitu, taču zināms, ka viens no pētnieku aplūkotajiem gēniem piedalās imūnatbildes nodrošināšanā, bet vēl viens tiek saistīts ar mehānismu, kā vīrusi piesaistās un inficē šūnas cilvēka organismā. "Mēs mēģinām noteikt, tieši kurš gēns ir galvenais "spēlētājs", vai arī tādi ir vairāki, taču pašlaik godīga atbilde ir – mēs nezinām, kurš no tiem ir kritiski svarīgs Covid-19 kontekstā," atzīst Zēbergs.
Pētījumā apkopotie dati liecina, ka šī DNS virkne izteikti pārmantota tieši Āzijas dienvidos mītošo cilvēku genomā, piemēram, tā ir sastopama 63% Bangladešas iedzīvotāju genomā.
"Šie gēni, iespējams, kādreiz palīdzēja neandertāliešu organismam aizsargāties no kādām citām infekcijas slimībām, kas šobrīd vairs nav aktuālas, savukārt tagad, saskaroties ar jauno koronavīrusu, šiem neandertāliešu gēniem var būt pretējas, traģiskas sekas," pauž otrs pētījuma autors Pābo. Viņš pieļauj, ka no neandertāliešiem pārņemtais ģenētiskais "mantojums" varētu būt veicinājis vēl papildu 100 tūkstošu cilvēku nāvi no Covid-19.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
