Ir visai droši zināms, ka neandertālieši stājās intīmās attiecībās ar mūsdienu cilvēka priekštečiem, un tas, protams, atstājis pēdas arī mūsu genomā. Reizēm uz labu, reizēm ne tik ļoti – šobrīd, pasaulē plosoties Covid-19 pandēmijai – viens no pētījumu virzieniem ir arī tas, kāpēc šī infekcija dažiem norit daudz smagākā formā nekā citiem. Pētnieku grupa no Zviedrijas un Vācijas kā vienu no iespējamajiem iemesliem min no neandertāliešiem pārmantotu DNS virkni.
Izdevumā "Nature" publiskotā pētījumā Hugo Zēbergs no Karolinskas institūta Stokholmā un viņa kolēģis Svante Pābo no Maksa Planka vārdā nosauktā Evolucionārās antropoloģijas institūta Leipcigā aplūko no neandertāliešiem pārmantotas DNS virknes iespējamo lomu Covid-19 infekcijas gaitā.
Pētījuma laikā ļoti smagi slimu pacientu DNS tika salīdzināts ar neandertāliešu un vēl vienas homo ģints sugas – maz izzināto denisoviešu jeb homo denisova (arī homo sapiens denisova) – DNS. Zēbergs un Pābo secināja, ka tā neandertāliešu genomā atrodama tieši tā DNS virkne, kas ir atrodama arī lielā daļā smagi ar Covid-19 slimu pacientu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
