Ideja vienkārša – jau šobrīd ir robotizēti "ķīmiķi", kas sintezē vielas, taču problēma tāda, ka lielai daļai no tiem ir katram sava operētājsistēma. Nepieciešams pamatīgs programmēšanas darbs, specifisks katram atsevišķam modelim, lai šie roboti spētu perfekti un secīgi veikt nepieciešamās darbības vielu sintēzei. Proti, nav vienota standarta, vienotas programmēšanas valodas robotiem–ķīmiķiem. Programmatūra, kas izstrādāta vienam modelim, nederēs citam. Tieši šo problēmu apņēmušies risināt Glāzgovas universitātes pētnieki, radot universālu pieeju ķīmijas digitalizācijai.
Šīs pieejas pamatā ir teksta atpazīšanas programmatūra "SynthReader". Pētnieki lika lietā programmatūru, kura tad "izlasīja" lērumu zinātnisko publikāciju un atpazina tās daļas, kurās izklāstītas procedūras neroganisko un organisko vielu sintēzei. "SynthReader" automātiski sadalīja šīs procedūras secīgās, vienkāršās instrukcijās un uzglabāja tās formātā, ko zinātnieku komanda nodēvēja par "Chemical Description Language" vai "XDL" – jauno atvērtā koda programmēšanas valodu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
