Visi trīs zinātnieki apbalvojumu saņēmuši par viņu izšķirošo ieguldījumu hepatīta C vīrusa atklāšanā un cīnā ar šo "milzīgo pasaules veselības problēmu, kas ļaudīm visā pasaulē izraisa cirozi un aknu vēzi", teikts komisijas paziņojumā.
Pateicoties viņu atklājumam, tagad ir pieejami ārkārtīgi jutīgi asins ainas testi, kas daudzviet pasaulē palīdzējuši samazināt risku saslimt ar hepatītu pēc asins pārliešanas, tādējādi lielā mērā uzlabojot globālās populācijas veselību, uzsvērusi komisija.
ASV un britu zinātnieku atklājums arī veicinājis strauju pretvīrusa zāļu attīstību.
"Pirmo reizi vēsturē šī slimība var tikt ārstēta, radot cerības izskaust visas pasaules populācijā C hepatītu," norādījusi Nobela komisija.
Balva par cīņu ar šo vīrusu piešķirta brīdī, kad visa pasaule iesaistīta cīņā ar jauno koronavīrusu SAR-CoV-2.
Līdz ar balvu trijotne saņems desmit miljonus kronu (950 000 eiro) lielu naudas prēmiju.
Tradicionāli balvu pasniedz Zviedrijas karalis oficiālā ceremonijā Stokholmā 10. decembrī, kad aprit gadskārta kopš prēmijas dibinātāja Alfrēda Nobela nāves 1896. gadā.
Taču Covid-19 pandēmijas dēļ balvas pasniegšanas ceremonija klātienē šogad ir atcelta – balva katram no laureātiem tiks pasniegta viņa paša valstī.
Pērn Nobela prēmiju medicīnā saņēma ASV dzimušie zinātnieki Viljams Kaelins un Gregs Semenzs, kā arī britu pētnieks Pīters Retklifs par atklājumu, kā šūnas pielāgojas skābekļa pieejamībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
