Cilvēks ar sejas aizsargmasku
Foto: LETA
Saslimstībai ar Covid-19 pieņemoties spēkā, Latvijas iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem no valdības sagaida tādu pašu rīcību kā pavasarī, daļai uzsverot nepieciešamību pēc ātrāk un striktāk noteiktiem pārvietošanās ierobežojumiem, uzlabotas aprūpes hroniskajiem slimniekiem un ierobežota atbalsta repatriācijai. Šādi secinājumi iezīmējas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Latvijas Universitātes (LU) pētnieku apakšprojektā, kas īstenots valsts pētījumu programmas projekta ietvaros. Pandēmijas ietekme uz gados vecākiem Latvijas iedzīvotājiem ir nenoliedzama – teju katrs piektais norādījis, ka Covid-19 ir ietekmējis viņu psihiskās veselības stāvokli.

Datus par koronovīrusa ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem RSU un LU sabiedrības veselības un migrācijas pētnieki guva gan aptaujā, gan padziļinātajās intervijās. Aptaujā, kurā piedalījās ap 1000 iedzīvotājiem no dažādiem Latvijas reģioniem, jautājumu loks aptvēra ne vien veselības, bet arī ekonomikas un sociālos aspektus.

Pētījumā redzams, ka digitālās tehnoloģijas pieejamas vairāk nekā pusei no aptaujātajiem, taču vien piektdaļa tās izmantojusi, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat digitālās tehnoloģijas maz liktas lietā, lai iepirktos internetā. Visplašāk starp iedzīvotājiem gados tās izmantotas informācijas iegūšanai, norāda LU pētniece Sigita Sniķere. Savukārt kūtrā videosaziņas rīku lietošana starp Latvijas iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem varētu tikt skaidrota gan ar iemaņu, gan rocības trūkumu, norāda RSU pētnieks Guntis Balodis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!