Pētnieku grupa Austrālijā nupat akadēmiskajā izdevumā "Virology Journal" publicējusi rezultātus eksperimentam par to, cik ilgi jaunais koronavīruss (SARS-CoV-2) spēj izdzīvot uz virsmām. Šādi pētījumi jau līdz šim veikti ne viens vien, turklāt ar visnotaļ dažādiem secinājumiem, atkarībā no metodoloģijas, tāpēc ļoti būtiski rezultātus skatīties kontekstā ar pārējo informāciju, ko šobrīd zinām par vīrusa izplatību. Īsumā ir tā – Austrālijas zinātnieki pierādījuši, ka noteiktos apstākļos vīruss uz virsmām var izdzīvot pat teju mēnesi, taču trauksmes zvanus skandināt nevajadzētu. Paskaidrosim – kāpēc.
Jau pavasarī tostarp tika pētīts arī tas, cik ilgi SARS-CoV-2 spēj izdzīvot uz dažādām virsmām – metāla, plastmasas, koka un citām. Kamēr rezultāti vēl nebija gana pārliecinoši, īpaši liela loma dažādās rekomendācijās tika piešķirta arī virsmu dezinfekcijai. Daļa cilvēku pat gāja tik tālu, ka no veikala atnestos produktus, tostarp neiepakotus dārzeņus un augļus, mazgāja ar ziepjūdeni vai pat noslaucīja ar dezinfekcijas līdzekļiem. Tā, protams, nav laba ideja – par to vairāk lasi, klikšķinot šeit. Taču toreiz bija runa par vīrusa spēju izdzīvot uz virsmām dažas dienas.
Nu jaunā eksperimentā pieci Austrālijas valdības paspārnē esošās Zinātnisko un saimniecisko pētījumu organizācijas (CISRO) pētnieki secinājuši – atsevišķos gadījumos vīruss uz virsmām var izdzīvot pat 28 dienas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
