Viena zeptosekunde tādējādi ir 0,000000000000000000001 no sekundes jeb 21 cipars aiz komata.
Pirmo reizi gan zeptosekundēs mērāms laika posms ar lāzertehnoloģiju palīdzību izmērīts 2016. gadā, kad pētniekiem izdevās mērīt laiku ar 850 zeptosekunžu intervālu. Par to vairāk var lasīt akadēmiskajā izdevumā "Nature Physics" publicētā rakstā "Attosecond correlation dynamics", klikšķinot šeit.
Taču nu izdevies notvert vēl īsāku laika sprīdi – vien 247 zeptosekundes. Tas ir apmēram tik ilgs laiks, kāds nepieciešams, lai gaisma šķērsotu vienu ūdeņraža molekulu.
Kā zinātniekiem izdevās to izmērīt? Fiziķis Reinhards Doners no Gētes universitātes Vācijā kopā ar kolēģiem lika lietā supermodernu rentgenstarojuma ierīci PETRA III, kas atrodas Vācijas elektronu sinhrotronā (DESY), un mērierīces COLTRIMS (Cold Target Recoil Ion Momentum Spectrosopy) mikroskopu. Principā tas, ko fiziķi izdarīja – ar fotonu "izsita" elektronu no ūdeņraža molekulas (H2), kura sastāv no diviem protoniem un diviem elektroniem. Šī mijiedarbība rada noteikta veida traucējumus, kurus Doners ar kolēģiem tad arī var detektēt un izmērīt, liekot lietā COLTRIMS mikroskopu, ar kuru fiksēti gan šie traucējumi, gan ūdeņraža molekulas precīza atrašanās vieta visas mijiedarbības laikā.
"Tā kā zinājām ūdeņraža molekulas novietojumu telpā, varējām izmantot elektronu viļņu traucējumus, lai precīzi aprēķinātu, kad fotons sasniedza pirmo un kad – otro ūdeņraža atomu," vietne "Live Science" citē Donera kolēģi un pētījuma līdzautoru Svenu Grundmanu. Citiem vārdiem sakot – zinātnieki principā aprēķināja gaismas ātrumu molekulā. Fotonam, lai šķērsotu vienu ūdeņraža molekulu, nepieciešamas aptuveni 247 zeptosekundes jeb 0,000000000000000 000247 sekundes.
"Faktiski pirmo reizi novērojām, ka elektronu apvalks molekulā nereaģē uz gaismu visur vienā un tajā pašā laikā. Laika nobīdes notiek tāpēc, ka informācija arī molekulas iekšienē var pārvietoties gaismas ātrumā," skaidro Doners.
Viss pētījums publicēts 16. oktobrī, kuru vari lasīt izdevumā "Science".