Cietums ASV
Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Šobrīd lielākajā daļā valstu, arī Latvijā, pieņemtie standarti paredz, ka par tuvu kontaktpersonu uzskatāms cilvēks, kas Covid-19 pozitīvai personai bijis tuvāk par diviem metriem 15 minūtes vai ilgāk. Taču noteiktos apstākļos, kā liecina gadījums ASV cietumā, nebūt nav nepieciešamas 15 minūtes vienā piegājienā, lai inficētos, vēsta "Live Science". Labā ziņa ir tāda, ka šis gadījums ir nestandarta situācija un apstākļi, kādos liela daļa cilvēku, visticamāk, nenonāks.

Stāsts ir par kādu Vērmontas štata labošanas iestādes darbinieku. Nupat publiskotā ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) ziņojumā vēstīts, ka viens no cietumsargiem inficējies pēc saskarsmes ar Covid-19 pozitīviem cietumniekiem, taču neviens no kontaktiem nebija ilgāks par minūti.

Pašlaik pieejamā informācija liecina, ka inficēšanās, visticamāk, notika 28. jūlijā – dienā, kad seši ieslodzītie tika pārvesti uz minēto Vērmontas cietumu no citas iestādes, kas atradās citā štatā. Nevienam no pārvestajiem cietumniekiem nebija redzamu simptomu, taču dienu pēc ierašanās un veiktajiem testiem visi seši izrādījās Covid-19 pozitīvi. Likumsakarīgi, uzreiz tika noskaidrotas šo cilvēku tuvās kontaktpersonas, kas piedalījās ieslodzīto pārvešanā iepriekšējā dienā. Tika pārskatīti videonovērošanas ieraksti un piefiksēts cietuma darbinieks, kurš ieslodzītajiem atradās tuvāk par diviem metriem. Sākotnēji viņu par tuvo kontaktpersonu neuzskatīja, jo viņš nevienā brīdī nebija ieslodzīto tuvumā 15 minūtes vienā piegājienā.

Cietuma darbinieks turpināja savas ikdienas darba gaitas kā ierasts, taču nedēļu pēc ieslodzīto ierašanās, 4. augustā, viņam pazuda ožas un garšas sajūtas, parādījās klepus, elpas trūkums, galvassāpes un vairāki citi Covid-19 raksturīgi simptomi. Nākamajā dienā testā noskaidrots, ka darbinieks ir inficējies.

Tas pamudināja atkal pārskatīt videonovērošanas ierakstus no 28. jūlija. Kaut minētajam darbiniekam bija kontakts ar sešiem inficētajiem tuvāk par diviem metriem, tas nekad nebija ilgāks par minūti – tie bija 10 sekunžu līdz nepilnas minūtes īsi laika sprīži. Taču būtiskākais aspekts šeit – šādas neilgas saskarsmes bija periodiskas. Astoņu stundu maiņas laikā darbinieks ar inficētajiem kontaktējās 22 atsevišķas reizes, un kopā kumulatīvais saskarsmes laiks bija 17 minūtes. Jānorāda arī, ka darbinieks lietoja sejas aizsargmasku un aizsargbrilles, bet ieslodzītajiem ne katrā saskarsmes reizē bija aizsargmaskas.

Konkrētajam darbiniekam, cik zināms notikumu izmeklējušajām amatpersonām, nebija kontakta ar citiem Covid-19 pozitīviem cilvēkiem. Viņš pēdējo divu nedēļu laikā arī nebija izceļojis no Vērmontas štata, kurā tobrīd infekcijas izplatība bija samērā zema.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Rezultātā ziņojumā norādīts, ka šie apstākļi liecina – vismaz viens no asimptomātiskajiem ieslodzītajiem bija tas, kurš izplatīja vīrusu šo īso saskarsmes brīžu laikā. Ja tiks konstatēti arī citi līdzīgi gadījumi, tas ar laiku var mudināt konkrētās situācijās pārskatīt pašlaik spēkā esošās rekomendācijas, kas paredz par tuvu kontaktpersonu uzskatīt tādu, kurš slimniekam bijis tuvāk par diviem metriem 15 minūtes pēc kārtas.

Taču jāuzsver, ka šie ir samērā specifiski apstākļi – regulārs, kaut neilgs kontakts ar vienu un to pašu personu, iespējams, vienās un tajās pašās telpās, kas neatbilst lielākajai daļai ikdienas situāciju, piemēram, paiešanai garām inficētam bet asimptomātiskam cilvēkam lielveikalā, kur saskarsme ir vien dažas sekundes un parasti tikai vienu reizi.
Te ir runa par risku izvērtējumu tieši apstākļos, ar kādiem saskārās minētais cietuma darbinieks un varētu saskarties citu jomu darbinieki, piemēram, veselības aprūpes speciālisti, kam arī var būt īsi, bet atkārtoti un regulāri kontakti ar vienu un to pašu personu iekštelpās.

Tāpat jāņem vērā virkne blakus faktoru, kas var veicināt vīrusa izplatību, piemēram, distance vienam no otra. Jā, par robežšķirtni rekomendācijās tiek uzskatīti divi metri, taču, visticamāk, ir būtiski, vai cilvēks no inficētā bija pusotra metra attālumā vai pārdesmit centimetru attālumā (piemēram, vedot rokudzelžos saslēgtu ieslodzīto). Tāpat būtiski, ko saskarsmes brīdī dara inficētais – runā, dzied, klepo?

Vērts atgādināt, ka arī parastos apstākļos 15 minūtes nav jāuztver kā absolūti drošs vairogs. "15 minūšu likums automātiski nenozīmē, ka risks saslimt ir nulle, ja biji kontaktā ar inficēto īsāku laiku. Tas uzreiz nenozīmē, ka esi ticis cauri sveikā, to pašu var teikt arī par sešu pēdu likumu," ASV Nacionālā sabiedriskā radio vietnē NPR citēts Bostonas Universitātes Medicīnas fakultātes doktors Džošua Barokass.

Maģisko skaitļu nav – jo tālāk esi no inficētas personas, jo labāk. Tas pats attiecas uz 15 minūšu likumu. Jo īsāks kontakts, jo mazākas izredzes inficēties. Un, protams, visi pārējie piesardzības pasākumi – sejas aizsargmaskas tur, kur tās nepieciešamas (veikalos, sabiedriskajā transportā), regulāra, laba roku higiēna un izvairīšanās no cilvēku apmeklētām vietām, kad vien tas iespējams.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!