Stāsts ir par kādu Vērmontas štata labošanas iestādes darbinieku. Nupat publiskotā ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) ziņojumā vēstīts, ka viens no cietumsargiem inficējies pēc saskarsmes ar Covid-19 pozitīviem cietumniekiem, taču neviens no kontaktiem nebija ilgāks par minūti.
Pašlaik pieejamā informācija liecina, ka inficēšanās, visticamāk, notika 28. jūlijā – dienā, kad seši ieslodzītie tika pārvesti uz minēto Vērmontas cietumu no citas iestādes, kas atradās citā štatā. Nevienam no pārvestajiem cietumniekiem nebija redzamu simptomu, taču dienu pēc ierašanās un veiktajiem testiem visi seši izrādījās Covid-19 pozitīvi. Likumsakarīgi, uzreiz tika noskaidrotas šo cilvēku tuvās kontaktpersonas, kas piedalījās ieslodzīto pārvešanā iepriekšējā dienā. Tika pārskatīti videonovērošanas ieraksti un piefiksēts cietuma darbinieks, kurš ieslodzītajiem atradās tuvāk par diviem metriem. Sākotnēji viņu par tuvo kontaktpersonu neuzskatīja, jo viņš nevienā brīdī nebija ieslodzīto tuvumā 15 minūtes vienā piegājienā.
Cietuma darbinieks turpināja savas ikdienas darba gaitas kā ierasts, taču nedēļu pēc ieslodzīto ierašanās, 4. augustā, viņam pazuda ožas un garšas sajūtas, parādījās klepus, elpas trūkums, galvassāpes un vairāki citi Covid-19 raksturīgi simptomi. Nākamajā dienā testā noskaidrots, ka darbinieks ir inficējies.
Tas pamudināja atkal pārskatīt videonovērošanas ierakstus no 28. jūlija. Kaut minētajam darbiniekam bija kontakts ar sešiem inficētajiem tuvāk par diviem metriem, tas nekad nebija ilgāks par minūti – tie bija 10 sekunžu līdz nepilnas minūtes īsi laika sprīži. Taču būtiskākais aspekts šeit – šādas neilgas saskarsmes bija periodiskas. Astoņu stundu maiņas laikā darbinieks ar inficētajiem kontaktējās 22 atsevišķas reizes, un kopā kumulatīvais saskarsmes laiks bija 17 minūtes. Jānorāda arī, ka darbinieks lietoja sejas aizsargmasku un aizsargbrilles, bet ieslodzītajiem ne katrā saskarsmes reizē bija aizsargmaskas.
Konkrētajam darbiniekam, cik zināms notikumu izmeklējušajām amatpersonām, nebija kontakta ar citiem Covid-19 pozitīviem cilvēkiem. Viņš pēdējo divu nedēļu laikā arī nebija izceļojis no Vērmontas štata, kurā tobrīd infekcijas izplatība bija samērā zema.
Rezultātā ziņojumā norādīts, ka šie apstākļi liecina – vismaz viens no asimptomātiskajiem ieslodzītajiem bija tas, kurš izplatīja vīrusu šo īso saskarsmes brīžu laikā. Ja tiks konstatēti arī citi līdzīgi gadījumi, tas ar laiku var mudināt konkrētās situācijās pārskatīt pašlaik spēkā esošās rekomendācijas, kas paredz par tuvu kontaktpersonu uzskatīt tādu, kurš slimniekam bijis tuvāk par diviem metriem 15 minūtes pēc kārtas.
Tāpat jāņem vērā virkne blakus faktoru, kas var veicināt vīrusa izplatību, piemēram, distance vienam no otra. Jā, par robežšķirtni rekomendācijās tiek uzskatīti divi metri, taču, visticamāk, ir būtiski, vai cilvēks no inficētā bija pusotra metra attālumā vai pārdesmit centimetru attālumā (piemēram, vedot rokudzelžos saslēgtu ieslodzīto). Tāpat būtiski, ko saskarsmes brīdī dara inficētais – runā, dzied, klepo?
Vērts atgādināt, ka arī parastos apstākļos 15 minūtes nav jāuztver kā absolūti drošs vairogs. "15 minūšu likums automātiski nenozīmē, ka risks saslimt ir nulle, ja biji kontaktā ar inficēto īsāku laiku. Tas uzreiz nenozīmē, ka esi ticis cauri sveikā, to pašu var teikt arī par sešu pēdu likumu," ASV Nacionālā sabiedriskā radio vietnē NPR citēts Bostonas Universitātes Medicīnas fakultātes doktors Džošua Barokass.
Maģisko skaitļu nav – jo tālāk esi no inficētas personas, jo labāk. Tas pats attiecas uz 15 minūšu likumu. Jo īsāks kontakts, jo mazākas izredzes inficēties. Un, protams, visi pārējie piesardzības pasākumi – sejas aizsargmaskas tur, kur tās nepieciešamas (veikalos, sabiedriskajā transportā), regulāra, laba roku higiēna un izvairīšanās no cilvēku apmeklētām vietām, kad vien tas iespējams.