Tautas medicīna un vēzis: vai zemestauki ārstē?  (23)

Iepriekšējā rakstā uzzinājām, ka sulu kūres var būt tikai veselīgā uztura papildinājums, taču vēzi neārstē. Šodien pievērsīsimies vēl vienam produktam, kas ir īpaši aktuāls Latvijā – zemestaukiem. Faktos un pieredzē par šo līdzekli dalīsies onkologs ar gandrīz 40 gadu darba pieredzi onkoloģijā, Latvijas onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs.

Atveram "Google" un ievadām atslēgvārdu "zemestauki". Kādus virsrakstus mēs redzam? "Latvijas brīnums"; "Dziednieciski onkoloģiskām saslimšanām"; "Noslēpumaini un ārstnieciski". Sāk likties, ka tas tiešām ir brīnums, no zemes nācis. Taču zemestauki nav nekāds brīnums – tā ir ēdamā sēne, ko var izmantot pārtikā un kas savas neparastās formas dēļ guvusi plašu uzmanību jau no senām dienām. No tās gatavo tinktūras, pulverus, sulas, želejas un pat krēmus, kam tautas medicīnā ir skaļi solījumi.

Līdz ar to ir grūti spriest par tās iedarbību speciālās terapijas laikā vai pēc tās, jo tad būtu jāveic randomizēti pētījumi." Kas ir randomizēti pētījumi? Lai saprastu šo jēdzienu, mums būtu jāparunā par pierādījumu līmeņiem medicīnā.

Uz pierādījumiem balstītā medicīna dara visu, lai pacients savā ārstēšanas procesā saņemtu patiesi efektīvus līdzekļus. Iedomāsimies, ka pierādījumi ir piramīda, pa kuras kāpnēm tev jāuzkāpj uz pašu augšu! Pirmie pakāpieni ir novērojumi – ārsts ierauga likumsakarības un apraksta tās. "Man liekas, ka sēne varētu izārstēt slimību," viņš ierakstītu savā dienasgrāmatā. Tālāk ārsts apraksta dažus gadījumus, kad pacients ir atlabis, lietojot šo sēni. Taču ārsts vēl nezina, vai tā bija sēne, kas viņu izārstēja, vai kāda cita procedūra. Tāpēc viņš kāpj tālāk, veicot pētījumu uz dzīvniekiem. Ir cerīgi rezultāti? Kāpjam augšā un pētām jau dažus cilvēkus. Tad desmitiem cilvēku. Tad simtiem. Visbeidzot jāveido ļoti viltīgi pētījumu dizaini, lai būtu pilnīga pārliecība, ka esam trāpījuši mērķī. Tiek atlasītas īpašas cilvēku grupas, kas pilda īpašas anketas, īpašos apstākļos saņemot ārstēšanu un analīzes. Prātīgi būtu savā starpā arī salīdzināt cilvēkus, kas sēni lietojuši, ar tiem, kas to lietojuši nav.

Kāda tad ir kopaina par zemestauku izpēti? Novērojumi ir, bet augstāk aprakstīto labas kvalitātes pētījumu – nav.

"Pacienti izsakās, ka zemestauki palīdzot saglabāt mundrumu un izturību, piemēram, ķīmijterapijas laikā. Neviens nav atzīmējis praksē nevēlamus zemestauku lietošanas efektus. Noteikti var novērot zināmu placebo efektu," stāsta Dr. Sosārs. Kas ir onkologa minētais placebo efekts? Tas ir ļoti interesants fenomens, kad viela pacientam palīdz neizskaidrojamā veidā. Iespējams, zemestauku lietošana palīdz nevis tāpēc, ka tajā ir vērtīgas vielas, bet tāpēc, ka sniedz papildu drošību un kontroles sajūtu par savu saslimšanu.

Tātad, esam novērojuši, ka dažiem zemestauki, iespējams, palīdz kā papildu līdzeklis, taču labu pierādījumu to ārstnieciskajai spējai nav.

Dr. Sosārs uzsver: "Ja pacients pats ir izvēlējies lietot zemestaukus kā papildu terapiju, tad to var darīt, ja ir vēlēšanās, panesamība un nav negatīvu blakņu." Galvenais onkologa skatījumā ir, lai zemestauku lietošana nesabojā ārsta-pacienta attiecības. Kāpēc tā var notikt? Bieži vien šis produkts tiek reklamēts agresīvi, pretnostādot to staru vai ķīmijterapijai. Tāpēc pacients mēdz kautrēties atzīt, ka lieto zemestaukus, un šo faktu slēpj. Taču tas ir aplami, jo var gadīties, ka ir iegādāti sliktas kvalitātes zemestauki vai kāds cits indīgs produkts, kas ārstēšanas procesu aizkavē.

Secinājums ir vienkāršs – zemestauki vēzi neārstē, taču var kalpot kā papildu līdzeklis, ja pacients pats to vēlas mēģināt. "Tad nav iebildumu pret šī produkta lietošanu," noslēdz onkologs. Vairāk par to, vai sēnēm tiešām piemīt dažādas tām piedēvētās brīnumspējas, vari klausīties arī podkāsta "Zinātne vai muļķības" epizodē par sēnēm, kur uz sarunu "Delfi" aicināja Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģi Initu Dānieli un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas ārstu Robertu Stašinski.

"O Fonda" misija ir mazināt vēža postošo ietekmi Latvijas sabiedrībā. Fonds ir dibināts 2005. gada 22. aprīlī, un kopš 2017. gada uzsāka aktīvu sadarbību ar pieredzējušiem jomas speciālistiem diagnostikas, zinātnes, ārstniecības un paliatīvās aprūpes jomā. Vairāk informācijas: ofonds@ofonds.lv

Raksts tapis ar Rīgas Domes Labklājības departamenta līdzfinansējumu.