Foto: Shutterstock
Meža veltes izsenis tikušas izmantotas tautas medicīnā. Dziednieki ievāca augus, veidoja no tiem uzlējumus, tējas, pulverus un piedāvāja slimniekiem, vērojot, kāds būs iznākums. Ja slimnieks atveseļojās, augs tika uzskatīts par ārstniecisku. Ja tā nenotika, tad dziednieks meklēja jaunas un jaunas meža veltes, ar ko palīdzēt atvieglot līdzcilvēku sāpes. Cik mēs, mūsdienu cilvēki, varam uzticēties šai metodei?

Tautas medicīnas izpratne nav pilnīga – tā balstās novērojumos, un novērojumi mēdz būt kļūdaini. Par laimi, mums ir vesela farmakoloģijas nozare, kas pēta augus – fitoterapija. Tā nevis vienkārši uz labu laimi ārstē slimniekus, bet veic nopietnus, sarežģītus un apjomīgus pētījumus.

Tieši fitoterapija ir pierādījusi, ka dažreiz mūsu senču viedums patiešām strādā. Piemēram, zinātniski pierādīti ir kumelītes, liepziedu, alvejas, asinszāles un citu augu ārstnieciskie efekti. Taču fitoterapijai ir savi ierobežojumi. Ir saslimšanas, kur rūpīgi jādomā, vai ar to vien pietiks. Viena no tādām saslimšanām ir vēzis. Tāpēc šodien kopā ar onkologu ar gandrīz 40 gadu darba pieredzi, Latvijas onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītāju Vilni Sosāru noskaidrosim, vai tautā iecienītā čagas sēne tiešām dziedē onkoloģiskās slimības.

Kas ir čagas sēne?


Čagas sēne atrodama tepat Latvijas mežos. Tai ir arī pavisam latvisks nosaukums – melnā bērzu spulgpiepe, zināma arī kā spuldzene. Tā ir parazītsēne, kas uz koku stumbriem veido melnus, oglēm līdzīgus veidojumus. Sēne inficē koka ievainojuma vietas un izsūc no tā barības vielas.

Čagas sēne nav ēdama, taču tās ārējo, cieto kārtu plaši izmanto tautas medicīnā. Tiek uzskatīts, ka tai ir antibakteriālas, pretiekaisuma, pretaudzēju, pretvīrusu, imunitāti stimulējošas īpašības, kā arī spēja pasargāt aknas. Literatūrā var atrast apliecinājumus, ka sēnē ir arī vērtīgas bioloģiski aktīvās vielas – fenola savienojumi. Bet vai ar šo bagātīgo klāstu pietiek, lai izārstētu vēzi? Vilnis Sosārs atzīst – vēzi ar to izārstēt nevar, taču čagas sēne var tikt izmantota kā papildu ārstniecības metode.

Foto: Shutterstock

Čaga kā papildterapija


"Uzsvēršu uzreiz – čaga vēzi neārstē. Onkoloģiskās slimības ārstēšanas pamatā ir speciālās metodes, piemēram, ķirurģija vai ķīmijterapija. Ne zarnu, ne aizkuņģa, ne plaušu vēzi, ne melanomu vai sarkomu ar čagu vien izārstēt nevar. Taču tā var noderēt kā papildu terapija pēc pārciestās operācijas vai palīdzēt atveseļoties pēc ķīmijterapijas kursa," stāsta onkologs.

Viļņa Sosāra praksē pacienti ir lietojuši čagas uzlējumus vai tinktūras. Jāatzīmē, ka šis produkts jau sen nav tikai dziednieku pārziņā – čagas jeb Inonotus obliquus preparātus ar nosaukumu "Befungīns" var nopirkt gandrīz visās aptiekās. Visbiežāk pacienti paši sāk lietot uzlējumus, taču dažos gadījumos, ja ir atbilstošas indikācijas, kā palīglīdzekli to iesaka arī ārsti.
Uzsvēršu uzreiz – čaga vēzi neārstē.
Vilnis Sosārs
"Lai arī pacienti preparātu sāk lietot ar entuziasmu, tikai retais lieto to ilgstoši – trīs, piecus vai sešus mēnešus. Bieži vien cilvēkiem beidzas pacietība un vēlme to darīt, un lietošana tiek pārtraukta. Taču ir arī pozitīvi piemēri – praksē bijis gadījums, kad pēc pieciem mēnešiem čagas lietošanas pacientam kuņģī pazuda daudzie iekaisuma polipi un turpmāk netika novēroti. Pie ilgstošas un pareizas lietošanas slimnieki atzīmēja arī mazāku nogurumu un labākus gremošanas procesus," stāsta ārsts.

Vai čagas lietošanai ir blakusefekti? Vecajās zāļu grāmatās teikts, ka nekādi blakusefekti nav novēroti. Tam piekrīt arī onkologs – savā praksē viņš nav redzējis sliktus "Befungīna" blakusefektus.

Gatavot pašam vai pirkt aptiekā?


Taujāts, vai preparātu var iegūt mājās apstākļos, Sosārs stāsta – melnās bērza piepes uzlējumu var pagatavot pats, bet jāņem vērā daži noteikumi – piepes ievākt ir labāk rudenī un ziemā, no dzīviem kokiem (tikai bērziem) un pēc iespējas lielākā augstumā no koka pamatnes. Taču visdrošāk to iegādāties aptiekā.

"Ņemiet vērā, ka šie ieteikumi attiecas tikai un vienīgi uz čagu, ne citām sēnēm. Tautas medicīnā vēža pacientiem mēdz ieteikt arī, piemēram, mušmiru uzlējumus. Tie ir ļoti toksiski šķīdumi. Redzēti ir gadījumi, kad mušmiru lietošanas rezultātā ir iestājusies nieru nepietiekamība ar visām no tā izrietošajām sekām," brīdina ārsts.

Vai man būtu jālieto čaga kā papildu metode?


Par to, vai izmantot čagas sēnes uzlējumu kā papildu metodi vēža ārstēšanā, pacientam jāvienojas ar savu ārstējošo ārstu. Tā neder visiem.
Svarīgi atcerēties, ka šī metode nekad un nekādos apstākļos nespēj aizvietot pamata terapiju un dziedēt vēzi.
Un arī kā pret papildu terapiju jāizturas nopietni – čaga ir jālieto ilgstoši, trīs līdz sešus mēnešus, taisot dažu nedēļu pauzi starp kursiem. Parasti to iesaka lietot pa ēdamkarotei trīs līdz četras reizes dienā pirms ēšanas, kas ikdienā var būt apgrūtinoši un bieži piemirsties. Taču, lai sasniegtu kādu pozitīvu efektu, vajadzētu turēties pie lietošanas instrukcijas.

--

Nodibinājuma "O Fonds" misija ir mazināt vēža postošo ietekmi Latvijas sabiedrībā. Fonds ir dibināts 2005. gada 22. aprīlī, un kopš 2017. gada uzsāka aktīvu sadarbību ar pieredzējušiem jomas speciālistiem diagnostikas, zinātnes, ārstniecības un paliatīvās aprūpes jomā. Vairāk informācijas par pašu nodibinājumu – fonda tīmekļa vietnē.

Raksts tapis ar Rīgas Domes Labklājības departamenta līdzfinansējumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!