Foto: Reuters/Scanpix
Cilvēkiem vienmēr bijis bail no agresīvas medicīniskas iejaukšanās savā organismā, tāpēc nav pārsteidzoši, ka idejas par drošu, alternatīvu metodi, kas maksā maz un sniedz pārsteidzoši labu efektu, visu laiku mājo mūsu prātos. Jo vairāk blakusefektu paredz kādas zāles vai procedūra, jo lielākas bailes un nedrošība sākas pacientam, kam šie efekti jāpiedzīvo uz savas ādas. Šis ir svarīgākais iemesls, kāpēc, izdzirdot diagnozi "vēzis", pacientam rodas šaubas par ķīmijterapijas vai staru terapijas nepieciešamību. Gribas ticēt brīnumam un cerēt, ka kaut kur, visticamāk, dabā, eksistē lēts un lielisks līdzeklis, kas līdzēs labāk vai tikpat labi kā klasiskā medicīna.

Savos meklējumos pacienti nonāk līdz dziedniekiem, kuriem vienmēr ir ko piedāvāt. Visbiežāk piedāvā augu preparātus, taču ne mazāk populāri ir dzīvnieku izcelsmes preparāti. Kā apliecina nodibinājuma "O Fonds" eskpresaptauja par onkoloģisko slimnieku gatavību izvēlēties tautas medicīnas līdzekli, Latvijā pret vēzi par labu esam uzskata krupja preparātus un bebru dziedzerus. Vai tam ir pamats? To uzzināsim kopā ar onkologu ar gandrīz 40 gadu darba pieredzi onkoloģijā, Latvijas onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītāju Vilni Sosāru.

Izkaltēts un rīvēts krupis

Parastais krupis, latīniski godājams kā Bufo bufo, ir Latvijā populāra bezastaino abinieku suga, kas netālu no ūdenstilpēm mīt gan mežos un pļavās, gan pilsētas parkos, gan privātmāju dārzos. Neskatoties uz dzīvnieka plašo izplatību, ārstēšana ar krupi tautas medicīnā praktiski nav sastopama, un tikai retais mediķis par to ir kaut ko dzirdējis – izskatās, ka šī metode ir noglabāta medicīnas vēstures arhīvos. Un pamatoti.

"Manā praksē bijuši vien atsevišķi gadījumi, kad vecākas paaudzes sievietes pieminēja krupja pielietošanu dziedniecībā," stāsta Sosārs. "Klīst leģendas, ka krupi noķer, nonāvē un izkaltē. Tad veselu vai saberztu pulverī to pievieno pienam un dzer pret klepu, savukārt ūdeni, kurā krupis turēts, lieto pret mēnešreižu sāpēm. Taču tā ir folklora, kurai nav vietas mūsdienu medicīnā."

Par krupja preparātiem pret vēzi informācija praktiski nav atrodama. Taču ir pamats domāt, ka agrāk ar to tiešām mēģināja ārstēt "ļaundabīgus augoņus". Ar šo jēdzienu kādreiz apzīmēja visus ļaundabīgus audzējus, jo nebija pieejamas ne zināšanas, ne aparatūra, kas ļautu precīzi diagnosticēt vēzi.

Neskatoties uz to, ka informācijas par krupi kā pretvēža līdzekli nav, un onkologs nu jau 10 gadus nav dzirdējis, ka kāds būtu izvilcis šo metodi no senām grāmatām, viņš atceras vienu pacientu, kas lietoja ūdeni, kurā bija iebērts izkaltēts un saberzts krupis, dzerot to 2–3 reizes dienā pa ceturtdaļai glāzes. "Tā ir folklora – krupis nespēj ne izārstēt vēzi, ne kalpot kā papildlīdzeklis atlabšanas periodā," noslēdz onkologs.

Cilvēkiem patīk domāt, ka daba ārstē. Arī zinātne tik tiešām regulāri atrod ārstnieciskas vielas augu izcelsmes produktos. Piemēram, pēdējos gados tiek pievērsta īpaša uzmanība jūras dzīļu augiem un iemītniekiem, un jau ir atrastas daudzsološas substances, kas kādreiz varētu būt papildu terapija vēža ārstēšanā. Taču par krupja iespēju ārstēt mums nav ne pierādījumu, ne novērojumu – tā vietā ir tautas medicīnas arhīvos. Un dīķī.

Bebru dziedzeri

Bebrs jeb Castor canadensis ir daļēji ūdenī dzīvojošs grauzējs, kas slavens ar savu strādīgumu un celtniecības spējām. Šogad pašmāju Eirāzijas bebrs tika kronēts par 2020. gada dzīvnieku. Pretēji krupim, bebra dziedzeru uzlējums tautas medicīnā ir joprojām populārs, vēl jo vairāk – varētu teikt, ka preparāts ir atdzimis no jauna kā modes lieta. Metodes popularitāte aug kopā ar bebru populāciju – tie iekļauti nelimitēti medījamo dzīvnieku sarakstā, tāpēc iegūt bebru dziedzerus nebūt nav sarežģīts uzdevums.

"Par bebra dziedzeru popularitāti onkoloģiskajiem slimniekiem sūdzēties nevar," stāsta Sosārs. Pacienti gan gatavo uzlējumus paši, kaltētus dziedzerus aplejot ar degvīnu un izturot vienu mēnesi, gan iegādājas aptiekā – samalts bebra dziedzeru pulveris pieejams kapsulās un tinktūras veidā kā uztura bagātinātājs. Savā praksē onkologs novērojis, ka dažos gadījumos pacienti bebru uzlējumu lieto ārīgi, apmazgājot brūces, izgulējumus, iekaisuma vietas un dermatītus. Citreiz lieto iekšķīgi, lai mazinātu krampjus un stabilizētu vielmaiņu.
Kā vērtēt šo metodi klasiskajā medicīnā, onkoloģijā? Taujāts, vai bebra dziedzeri tiešām var dziedēt vēzi, Sosārs atbild, ka tas nav iespējams.
Speciālists kategoriski uzsver: "Dažreiz atrodami apgalvojumi, ka bebru dziedzeru uzlējumi darbojas pret ļaundabīgu audzēju agrīnās stadijās. Šādiem apgalvojumiem jākalpo kā "Stop" zīmei. Izoperējot audzēju agrīni, cilvēkam tiek dāvāta otra dzīve. Agrīnās stadijās izveseļošanās no vēža ir iespējama ap 98% gadījumu. Nekāda alternatīva metode neizārstēs vēzi I vai II stadijā, tieši otrādi – slimība tiks aizkavēta un ielaista."

Vai bebru dziedzeri pieļaujami kā papildinājums pamatterapijai, apdomājot indikācijas un to lietošanas nepieciešamību? "Ārsti šo metodi nenozīmē. Tā joprojām ir tautas, nevis mūsdienu medicīna. Mēs nevis veicinām šo metodi, bet tikai neiebilstam pret bebru dziedzeru lietošanu, ja pacients labi panes to smaku un nerodas blakusefekti. Ja pacienti ir jau paši pagatavojuši vai iegādājušies bebra dziedzera produktus, kurus tagad apzīmē kā "uztura bagātinātājus", sākuši tos lietot un nav nekādu blakņu vai kontrindikāciju, tad tos var turpināt lietot. Taču ir gadījumi, kad lietošanu uzsākt nedrīkst, piemēram, ja ir paaugstināts asinsspiediens, slikta dūša, kuņģa vai divpadsmit pirkstu zarnas čūla," brīdina ārsts.

Secinājumi

Lai arī dzīvnieku preparāti tautas medicīnā mēdz būt populāri, neviens no tiem nespēj izārstēt vēzi. Labākajā gadījumā tā varētu būt neliela papildterapija pacienta psiholoģiskajam komfortam – kā bebru dziedzeri. Paši ārsti šādu papildterapiju neierosina. Savukārt ikviens aicinājums atteikties no pamata terapijas un ārstēt vēzi ar tautas medicīnu ir vērtējams kā nepamatots un kaitniecisks.

--

Nodibinājuma "O Fonds" misija ir mazināt vēža postošo ietekmi Latvijas sabiedrībā. Fonds ir dibināts 2005. gada 22. aprīlī, un kopš 2017. gada uzsāka aktīvu sadarbību ar pieredzējušiem jomas speciālistiem diagnostikas, zinātnes, ārstniecības un paliatīvās aprūpes jomā. Vairāk informācijas par pašu nodibinājumu – fonda tīmekļa vietnē.

Raksts tapis ar Rīgas Domes Labklājības departamenta līdzfinansējumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!