dzeramā soda, soda, nātrija bikarbonāts
Foto: Shutterstock
Katru gadu aptuveni 11 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju izdzird diagnozi "vēzis". Tas ir brīdis, kad dzīve sadalās uz "pirms" un "pēc". Par laimi, vēzis ne vienmēr nozīmē nāves spriedumu. Lai to sekmīgi izārstētu, ir nepieciešama agrīna diagnostika, progresīvas ārstēšanas metodes, jaunākās paaudzes zāles un laba ārsta-pacienta sadarbība. Svarīgi ir arī saprast, ka vēzis nav viena, vienota saslimšana – slimībai ir daudz izpausmju un seju, tāpēc katram ļaundabīgajam audzējām, atkarībā no veida un lokalizācijas, ir nepieciešama sava pieeja un īpaša terapija. Taču par šīm terapijām informē vien ārsti, un, iespējams, kādas veselības aprūpes iestādes mājaslapa un bukleti. Interneta informācijas telpa savukārt ir pilna ar cita veida padomiem – tautas medicīnas un šaubīgo līdzekļu ieteikumiem. Viens no tādiem līdzekļiem ir soda.

Sodu par brīnumlīdzekli pasludina vairāki mediji, interneta forumi un arī influenceri "Instagram" platformā. Izrādās, eksistē vesela sodas terapija, kuras autors esot kāds itāļu ārsts. Viena lieta gan tiek noklusēta – šis ārsts jau kādu laiku atrodas ieslodzījumā par nelegālu un kaitniecisku medicīnas praksi.

Aplamas teorijas un ieteikumi

Ideja par to, ka dzeramā soda jeb nātrija bikarbonāts iznīcina vēža šūnas, ir dzimusi itāļu ģimenes ārsta Tulio Simončīni (Tullio Simoncini) prātā. Lai arī pats kungs apgalvo, ka ir onkologs, nekādi pierādījumi tam nav atrodami. No ārsta idejām un izteikumiem ir kategoriski norobežojušies viņa kolēģi. Kāpēc?

Viņš piedāvā absolūti neiespējamu izskaidrojumu vēža rašanās cēloņiem, apgalvojot, ka vēzis patiesībā ir… sēnīte. Tāda pati sēnīte, kā, piemēram, pelējums vai nagu sēnīte.
Balstoties uz šo visnotaļ fantastisko teoriju, kā risinājumu viņš piedāvā intravenozi jeb taisni vēnā ievadīt sodas šķīdumu. Soda, viņaprāt, iznīcina sēnītes, līdz ar to arī dziedē vēzi.
"Apgalvojums, ka audzējs ir "sēnīte", ir pilnīgi aplams, jo audzējs rodas nepareizas šūnu dalīšanās rezultātā. Tam var būt gan iedzimti cēloņi, gan ģenētiski, gan iegūti. Kā iegūtu cēloņu piemēru varu minēt toksiskas, kancerogēnas vielas, radiācijas iedarbību, kā arī hroniskas saslimšanas," komentē Vilnis Sosārs, Latvijas Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs ar gandrīz 40 gadu pieredzi onkoloģijā. Ārsts uzsver, ka soda nekādi neietekmē audzēja šūnu dalīšanos vai to iznīcināšanu – šādas norādes nav atrodamas nevienā nopietnā zinātniskā pētījumā. Ja ielaistās audzēju stadijās attīstās sēnīšu infekcija (kandidoze), tad šādos gadījumos ārstēšanā izmanto speciālos pretsēnīšu medikamentus.

Nelegāla prakse un apcietinājums

Izstumts no medicīniskās kopienas, ārsts savas idejas turpināja izplatīt alternatīvos kanālos – mājaslapā, "Facebook" platformā un interneta forumos, kur atrada daudzas dzirdīgās ausis. Pētot Simončīni sociālos tīklus, joprojām atrodam izmisuma pilnus lūgumus un aicinājumus. "Dakter, lūdzu, paņemiet mūs uz terapiju! Manam piecgadīgajam bērnam ir leikēmija IV stadijā. Palīdziet mums!" raksta kāda sieviete no Moldovas. "Man prieks, ka uzzināju par jums, dakter, soda tiešām strādā," apgalvo kāds vīrietis no Dānijas, kura sociālā tīkla profila aktivitāte gan ir aprāvusies pirms pāris gadiem. Šķietamu leģitimitāti šai alternatīvajai terapijai piešķīra arī Simončīni izdotā grāmata, kas joprojām brīvi pieejama pārdošanā.

Ārstēšana ar sodu tika praktizēta ārpus klīnikām, bez jebkādām licencēm un zinātniskajiem pētījumiem. Šaubīgas metodes dēļ gāja bojā divi pacienti, par ko 2018. gadā Simončīni tika piespriests piecu gadu cietumsods. Diemžēl viņa idejas turpina savu dzīvi "tautā", un baumas par sodu, kas ārstē vēzi, regulāri turpina "uzpeldēt" informatīvajā telpā.

Vai sodai ir pielietojums vēža ārstēšanā?

Komentēt fantastiskus apgalvojumus ir grūti – ne velti saka, ka izdomāt aplamību ir daudz vieglāk, nekā pēc tam speciālistam to atspēkot. Neeksistē neviens veids vai mehānisms, pateicoties kuram soda varētu aizkavēt vēža rašanos vai veicināt atveseļošanos.

Onkologs uzsver, ka soda, uzņemta iekšķīgi, nelīdzēs: "Ja lieto sodu iekšķīgi, kuņģa skābe tiek neitralizēta un īslaicīgi rodas sārmaina vide. Tad seko "rikošeta" efekts – kuņģa skābums strauji pieaug un var izraisīt tādus simptomus kā dedzināšanu aiz krūšukaula un sāpes. Savukārt sodas ievadīšana vēnā ir mākslīga plazmas pH līmeņa izmainīšana. Onkoloģiskiem pacientiem šāda procedūra stāvokli tikai pasliktinās. Tai nav nekāda zinātniska pamatojuma, un vispār šāda pašdarbība var beigties ar nāvi."

Vienīgais sodas pielietojums onkoloģijā nav saistīts ar vēža ārstēšanu – dažreiz to izmanto mutes skalojumos un apmazgājot sausu, niezošu ādu. Šajā gadījumā soda uz ādas veido plānu, īslaicīgu aizsargplēvīti, kas ādu padara mitrāku.
Secinājums ir vienkāršs – ideja par to, ka soda jeb nātrija bikarbonāts var ārstēt vēzi, ir aplama pašos pamatos, un bīstama.
Sodas ievadīšana vēnā var ne tikai kavēt pacienta laiku un ielaist slimību, bet arī nogalināt slimnieku. Ar vāju sodas šķīdumu var vien paskalot mutes dobumu, ja ir iekaisums vai čūlas. Ir svarīgi domāt kritiski un neļauties šarlatānu idejām, lai arī cik vilinošas un intuitīvi ticamas tās nebūtu.

--

Nodibinājuma "O Fonds" misija ir mazināt vēža postošo ietekmi Latvijas sabiedrībā. Fonds ir dibināts 2005. gada 22. aprīlī, un kopš 2017. gada uzsāka aktīvu sadarbību ar pieredzējušiem jomas speciālistiem diagnostikas, zinātnes, ārstniecības un paliatīvās aprūpes jomā. Vairāk informācijas par pašu nodibinājumu – fonda tīmekļa vietnē.

Raksts tapis ar Rīgas Domes Labklājības departamenta līdzfinansējumu.

Veselības aprūpe

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit