Biežākie jautājumi un maldi par Covid-19: īsas atbildes un skaidrojumi  (158)

Argumentācijai nereti tiek izmantotas vēl krietni pirms pandēmijas publicētas runas, intervijas, kur šie cilvēki izsakās, ka 21. gadsimtā viens no lielākajiem apdraudējumiem cilvēcei ir globālas pandēmijas. Par to brīdināts arī PVO pērn septembrī publiskotajā ziņojumā. Eksperti, kas seko līdzi infekcijas slimību izplatībai, par to runā jau desmitgadēm ilgi, un šādi vispārināti brīdinājumi, mudinot gatavoties nākamajai pandēmijai, nav pierādījums tīšam, ļaunprātīgam plānam tādu mākslīgi radīt. Nav pat jābūt ekspertam, pietiek ar vispārīgām zināšanām par cilvēces vēsturi dažu pēdējo gadsimtu laikā. Vien 20. gadsimtā piedzīvojām trīs lielas gripas pandēmijas, no kurām postošākā – tā dēvētās spāņu gripas (H1N1) pandēmija – prasīja vairākus desmitus miljonu dzīvību. Urbanizācijai pieņemoties spēkā un cilvēku skaitam pasaulē pieaugot bezprecedenta ātrumā, ir visai likumsakarīgi prognozēt, ka infekcijas slimību uzliesmojumi arī nākotnē būs viens no lielākajiem riskiem cilvēcei.

Tāpat šāda mēroga sazvērestības īstenošana paredz, ka īstenotājiem jābūt ar milzīgu varu un kontroli pār faktiski visas pasaules valstīm un organizācijām. Pirmkārt, tīri matemātiski aplēsts, ka tā dēvētās lielās sazvērestības ("grand conspiracies") agri vai vēlu izjuktu pa vīlēm, jo tādu īstenošana paredz milzīga cilvēku skaita iesaisti. Tie būtu miljoniem un miljoniem politiķu, ierēdņu, tiesībsargājošo iestāžu darbinieku, mediķu, zinātnieku. Ir pārāk daudz iesaistīto posmu, lai šis mehānisms neizgāztos. Par to vairāk vari lasīt izdevumā "PLOS ONE" publiskotajā pētījumā "On the Viability of Conspiratorial Beliefs".

Otrkārt, ja šie "plāndēmijas" īstenotāji ir teju visvareni, šis būtu viens no muļķīgākajiem veidiem, kā īstenot savus mērķus, vai tie būtu iedzīvošanās, tirgojot vakcīnas, vai planētas iedzīvotāju skaita kontrole. Vīruss ir kā kūlas ugunsgrēks – kad uguns pielaista, to kontrolēt vairs nevar arī pats dedzinātājs.

Vairāk par to, kāpēc ideja par "plāndēmiju" nav ticama, vari lasīt rakstā "Covid-19 sazvērestību teorijās: 5G blakusefekts, 'Katjas afēra' un Geitsa pirksts".

Jau pavasarī sociālajos tīklos cirkulēja attēli gan ar veciem rakstiem avīzēs, gan pat uzrakstiem uz tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļu pudelēm, kur minēts koronavīruss. Šie raksti datēti ar laiku, kad par SARS-CoV-2 vēl pasaule nezināja, un sazvērestības teoriju piekritēji to izmanto kā argumentu, ka šis vīruss nav nekas jauns un eksistējis jau sen, bet šobrīd tiek radīta nepamatota ažiotāža.
Te jāatgādina, ka koronavīruss nav viens vienīgs vīruss, bet vīrusu grupa. Eksistē daudzi koronavīrusi, un visos šajos gadījumos runa ir par kādu no citiem cilvēkiem bīstamajiem koronavīrusiem – SARS-CoV vai MERS-CoV –, kas var izraisīt smagu saslimšanu. Tāpat cilvēki var inficēties arī ar koronavīrusiem 229E, NL63, OC43 un HKU1 – šie parasti izraisa visai vieglu saslimšanu, kas izpaužas kā parasta saaukstēšanās, iesnas.

Tāpēc fakts, ka kaut kur pirms jaunā koronavīrusa pandēmijas parādījies vārds "koronavīruss", nav nekas īpašs. Dažādi koronavīrusi cirkulējuši cilvēku populācijā jau sen, bet jaunais koronavīruss jeb SARS-CoV-2 tik tiešām ir jauns. Vēl 2019. gada rudens sākumā par to pasaule neko nezināja. Tāpēc, ja kāds rāda izgriezumu no veca laikraksta un jautā, kā gan par koronavīrusu runāja jau pirms 10 vai 20 gadiem, ja tas uzradies tikai šogad, droši vari paskaidrot, ka runa, visticamāk, ir par kādu no citiem koronavīrusiem.

Vairāk par to vari lasīt, klikšķinot šeit.

Tas nav nekāds pārsteigums. Ik reizi, kad tiek ieviesta kāda jauna tehnoloģija, ja notikumi sakrīt ar kādu kataklizmu, pie tās tiek vainota tieši jaunā tehnoloģija – un katrs izvēlas savu. Tā kā 5G ik pa laikam tiek vainots arī, piemēram, vēža izraisīšanā, nav nekāda pārsteiguma, ka šī sakaru tehnoloģija dažiem ir "grēkāzis" arī Covid-19 pandēmijas gadījumā. Tam, protams, nav absolūti nekāda zinātniska pamatojuma, un pētnieki ne tikai ļoti labi zina, ka Covid-19 infekciju izraisa vīruss SARS-CoV-2, bet ir arī sekvenējuši tā genomu.

Ja apgalvojumos, ka 5G izraisa vēzi, vēl šķietami var saskatīt vismaz kaut kādu mēģinājumu "aiz ausīm pievilkt" loģiku – šī konkrētā frekvenču diapazona starojums it kā bojā šūnas, kas rezultātā noved pie audzējiem –, tad tas, ka elektromagnētiskais starojums varētu radīt vīrusa izraisītu infekciju, ir ārpus jebkāda zinātnes tvēruma. Tas būtu līdzīgi kā apgalvot, ka televizora pults, kurā ir infrasarkanā diode, izraisa saaukstēšanos.

5G nav nekāda sakara ne tikai ar Covid-19 pandēmiju, bet arī ar citām tam piedēvētajām veselības likstām. Par to labāk prot paskaidrot fizikas maģistre Elza Liniņa rakstā "Vēzis un 5G: zinātne vai muļķības?".

Kas attiecas uz ģenētiski modificētajiem organismiem, arī tie ne tikai neizraisa Covid-19, bet arī citas tiem nereti piedēvētās veselības likstas. "Uzticamu, labi izstrādātu pētījumu, kuros būtu pierādīta ĢMO negatīvā ietekme uz veselību, nav," "Delfi" podkāstā "Zinātne vai muļķības" pavasarī skaidroja Latvijas Universitātes asociētais profesors, bioloģijas doktors Nils Rostoks, kurš ir arī Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes ĢMO paneļa eksperts.

Apgalvojums, ka Covid-19 izraisa jebkas cits, nevis jaunais koronavīruss SARS-CoV-2, ir bez jebkāda zinātniska pamatojuma.

Ir cilvēki, kas šos testus veic regulāri, piemēram, mediķi, kas arī papildina diennakts statistiku.
Vieni no mediķiem, kas šos testus veic regulāri, ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki. Lielākoties tiek izmantoti siekalu testi, un dienestā personālu testē gan tad, kad saslimis kāds no darbiniekiem, gan arī skrīninga nolūkā, lai laikus atklātu bezsimptomu saslimšanas gadījumus.

Nacionālais veselības dienests novembra beigās portālam "Delfi" pastāstīja, ka vairāk nekā 20% Covid-19 testu veikti no siekalu paraugiem, kā arī to, ka šie testi veikti ne vien testēšanas punktos, bet arī slimnīcās, darba kolektīvos un citur. Tāpat kopš oktobra sākuma pieaudzis laboratoriju skaits un piesaistīts papildu personāls. Testēšanas punktiem pagarināts darba laiks, kā arī atvērti jauni.
Arī testu veikšana prasa daudz mazāk laika nekā sākotnēji – viena testa veikšanai iepriekšējo 10 minūšu laikā tagad pietiek vien ar piecām.

Plašāka informācija par Covid-19 testēšanas kapacitāti lasāma te: "8627 Covid-19 testi dienā? 'Mēs varam vēl,' saka laboratorijas".

Testēšanas apjoms un spēja ātri tikt pie atbildes ir kritiski svarīga, lai spētu efektīvāk un operatīvāk reaģēt uz situāciju (kāpēc – lasi šeit), tāpēc daudzas pētnieku grupas un uzņēmumi strādā pie tā, lai radītu uzticamus ātros testus. Jā, sākotnēji tie daļā gadījumu bija kļūdaini, bet tiek strādāts pie uzlabojumiem.

Savukārt apgalvojums, ka PĶR tests uzrāda viltus pozitīvu rezultātu 9 no 10 gadījumiem, ir melīgs. Tiesa, neviens tests, arī PĶR testi, nav 100% precīzs, taču kļūdas procents ir daudz mazāks par sazvērestības piekritēju nosaukto – tas ir robežās no 0,5 līdz 4-5%.

Vēl vienas sazvērestības teorijas, kas saistīta ar testēšanu, piekritēji biedē cilvēkus, ka iztriepes ņemšanas laikā ar vates kociņu ir risks traumēt smadzenes.

"Tos iebāž nāsī visā garumā līdz pat tai vietai, kur notiek saskarsme ar rīkli. Kāpēc šie testi ir tieši tādi? Iespējams, tas ir tāpēc, ka tādā veidā tiek aizskarta ļoti jutīgā vieta, ko angliski sauc "cribriform plate", – es nezinu pagaidām, kāds tam ir latviskais apzīmējums, bet attēlā to var redzēt. Tas ir ļoti smalks un trausls kauls. Tur ir tiešā saskarsme ar smadzenēm, konkrēti, pieres daivu, kura atbild par visu to, kas saistīts ar gribasspēku un tā noturēšanu. Vai tie nevar tikt pielietoti, lai cilvēkus kā reizi ar kaut ko inficētu, vai tajos var tikt pielietotas ķīmiskas vielas vai pat nanotehnoloģijas? Un kāpēc ir jālieto šāds instruments, kurš var ievainot šo trauslo ķermeņa daļu?" augustā klāstīja kāds "Facebook" lietotājs, kurš regulāri izvirza dažādas sazvērestības teorijas saistībā ar Covid-19.

Protams, apgalvojumi ir pilnīgas muļķības, ko "Delfi" apstiprināja arī Rīgas Stradiņa universitātes Otolaringoloģijas katedras vadītāja, medicīnas doktore Gunta Sumeraga: "Lai gan procedūra var būt nepatīkama, jo deguns ir ļoti jutīga vieta un var būt arī individuāli zems sāpju slieksnis, procedūras laikā smadzenes traumēt nav iespējams. Lamina cribrosa ir sietiņkaula daļa, kas atrodas ļoti augstu deguna dobumā, vietā, kur ir deguna dobuma griesti un galvaskausa priekšējās bedres grīda. Piekļūt šai vietai ir diezgan grūti pat deguna operāciju laikā. Covid-19 analīzes laikā iztriepe tiek ņemta no aizdegunes, nevis no deguna dobuma augšējās daļas."

Īsumā – PĶR testu laikā jūsu smadzenes un gribasspēks ir drošībā.

Covid-19 ir jauna slimība, ar ko saistās daudz nezināmā, turklāt tas ir vīruss, kas izplatās strauji. Tas nozīmē jaunus izaicinājumus veselības aprūpei. Jau iepriekš rakstīts, ka Covid-19 ir gan lipīgāks, gan nāvējošāks par gripu. Ja pavasarī cilvēki vēl mēdza "uzķerties" uz ziņām, ka ik gadu Latvijā vairāk saslimst un mirst no gripas nekā pandēmijas laikā no Covid-19, tad decembra sākumā skatāma jau pavisam cita aina. Saskaņā ar SPKC izplatīto informāciju līdz 2020. gada decembrim Covid-19 bija atklāts 22 816 cilvēkiem, bet miruši bija 293 Covid-19 slimnieki. Salīdzinājumam – 2019./2020. gada sezonā (gripas aktivitāte parasti vērojama gada nogalē un nākamā gada sākumā, tāpēc gripas sezonu datē ar diviem skaitļiem – aut.) gripas dēļ dzīvību zaudēja 26 cilvēki, 2018./2019. gada sezonā reģistrēti 86 nāves gadījumi, bet vēl gadu iepriekš – 91. Turklāt jāņem vērā, ka pašlaik ik dienu tiek ziņots par vairākiem simtiem jaunu saslimšanas gadījumu, kā arī vairākiem nāves gadījumiem.

Runājot par hroniskām slimībām, piemēram, vēzi vai sirds un asinsvadu slimībām, arī tās nekur nav pazudušas. Taisnība tiem, kas norāda, ka Latvijā galvenais nāves cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības. Tomēr te jāņem vērā, ka tās nerodas vienā dienā – tās veicina gan ģenētiski faktori, gan dzīvesveids. Turklāt kaitēt var ne tikai mazkustīgums, bet arī pārcenšanās ar muskuļu veidošanu. Latvijas, kā arī citu valstu veselības sistēmas ir pielāgotas šo slimību ārstēšanai, jo pacientu skaita izmaiņas pa mēnešiem un gadiem ir salīdzinoši nelielas un ir prognozējamas. Situācijā ar tādām infekcijas slimībām kā Covid-19 veselības aprūpes sistēma var neizturēt, kā tas pašlaik var notikt arī Latvijā, jo pacientu skaita pieaugums stacionāros ir daudz straujāks nekā iespējas palielināt gultu skaitu. Turklāt infekcijas slimība īsā laikā no pienākumu veikšanas var atstādināt arī lielu skaitu ārstniecības personāla, kā tas noticis arī Latvijā.

Visskaidrāk Covid-19 ietekme uz vispārējo sabiedrības veselību, kā arī dzīves ilgumu ir redzama valstīs, kur slimības izplatība tiek maz regulēta. Piemēram, Zviedrija. Valsts, kas šogad izpelnījās atzinību daudzu ierobežojumu pretinieku acīs, jo vīrusa izplatības ierobežošanai stingri ierobežojumi netika noteikti. Rezultāts? Kā ziņo aģentūra "Bloomberg" un "Statistics Sweden’s", šogad ir vērojams lielākais kritums Zviedrijas iedzīvotāju vidējā dzīves ilgumā kopš 1944. gada un tas saistīts ar lielo mirstību Covid-19 dēļ. No 1900. līdz 2019. gadam dzīves ilgums bija vienmērīgi pieaudzis, tāpēc kritums šogad nevar tikt uzskatīts par normu. Novembra vidū Zviedrijā uz katriem 100 000 iedzīvotāju Covid-19 dēļ dzīvību bija zaudējuši 63 cilvēki, kamēr citās Skandināvijas valstīs, kur noteikti ierobežojumi slimības izplatības mazināšanai, mirstība ir krietni zemāka. Norvēģijā šis rādītājs bija 6, Dānijā –14, bet Somijā – 7.

Vai sejas maska ir brīnumlīdzeklis, kas pārtrauks Covid-19 pandēmiju? Vai vari uzlikt sejas masku un pilnībā nesatraukties par citiem ierobežojumiem? Nē, īpaši, ja masku uzvilksi tikai tu vai to pareizi lietos neliela daļa sabiedrības. Tomēr sejas maskām var būt ļoti nozīmīga loma gadījumos, kad cilvēks nezina, ka ir inficējies, – slimība norit asimptomātiski, vai arī vēl nav parādījušies pirmie saslimšanas simptomi. Tas nozīmē, ka ikviena indivīda interesēs ir tas, lai citi valkātu sejas masku. Maskas valkāšana nav bezjēdzīga un lieka, jo tā palīdz ierobežot vīrusa izplatīšanos. Vairāk par faktiem, kas saistīti ar sejas masku lietošanu, vari uzzināt šeit.

Arī apgalvojumi par sejas masku kaitīgumu un bīstamību veselībai neatbilst patiesībai. Maskas lietošana ne vienmēr ir ērta un patīkama, bet bīstama veselībai tā noteikti nav. Turklāt tas attiecas gan uz bērniem, gan pieaugušajiem. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste Renāte Snipe skaidro: "Masku droši var nēsāt visi Latvijas iedzīvotāji un bērni. Mums visiem ir jāsaprot, ka pareiza sejas maskas nēsāšana ikvienā vietā, kur atrodas vairāk nekā viens cilvēks, būtiski samazina risku inficēties. Turklāt cilvēki ar hroniskām saslimšanām tā savu veselību var pasargāt arī no citām saslimšanām."

Kā piemēru masku nekaitīgumam viņa min ārstus, kam maskas lietošana ir ikdiena: "Es varu minēt faktu, kuru zina visi, – ķirurgi un anesteziologi operāciju zālē, kur viņi pavada garas stundas, maskās strādā jau gandrīz simt gadus. Šajā laikā viņiem nepārtraukti ir jākoncentrējas un jāpieņem atbildīgi lēmumi, jo no tā ir atkarīga pacienta dzīvība. Ja maskas viņiem radītu hronisku hipoksiju, kā apgalvo viltus ziņu izplatītāji, – kā viņi spētu kvalitatīvi veikt savus pienākumus? Un neviens nebūtu gatavs strādāt šajās profesijās, jo kurš gan izvēlētos profesiju, kurā ik dienu tik ļoti ir apdraudēta veselība?"

Piemēram, ķiploki, izkarsēšanās pirtī vai karstā vannā vai vitamīnu "megadevas". Protams, nekas no minētā nedz pasargā no inficēšanās, nedz palīdz atlabt no Covid-19.

Jā, ķiploki ir veselīgi un arī ar nelielu antibakteriālu efektu (bet Covid-19 izraisa vīruss, nevis baktērijas).

Jā, ja organismam ir kāda vitamīna deficīts, tas var iedragāt spēju pretoties infekcijām, taču tad, ja vitamīnu līmenis organismā jau ir normāls, pagaidām nav uzticamu pierādījumu, ka C vai D vitamīna "megadeva" dotu kādu vērā ņemamu papildu labumu cīņā pret Covid-19. Vairāk par to vari lasīt šajos rakstos:

Diemžēl tas tā nenotiek, ko nu varam apliecināt no pieredzes.

Latvijas Universitātes (LU) profesors Uga Dumpis jau jūlija sākumā kanāla "Rīga TV24" raidījumā "Kur tas suns aprakts?" skaidroja, ka Covid-19 pandēmijas gadījumā pūļa imunitāti nevar iegūt ar slimošanu: "Skaidrs, šobrīd to apliecina arī prakse – pat valstīs un reģionos, kur Covid-19 pandēmija plosījās īpaši spēcīgi, bija daudz inficēto, nav ne tuvu sasniegts līmenis, kāds nepieciešams pūļa imunitātei. Var minēt, piemēram, Zviedrijas un Spānijas gadījumus, nemaz nerunājot par valstīm, kur saslimstības līmenis nebija tik liels." Arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvji augusta vidū atzina, ka "neesam ne tuvu tam pūļa imunitātes līmenim, lai apturētu vīrusu".

Arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvji augusta vidū atzina: "Neesam ne tuvu tam pūļa imunitātes līmenim, lai apturētu vīrusu."

Kāds tad ir šis nepieciešamais slieksnis? Tas atkarīgs no vīrusa. Difterijai pūļa imunitātei vajag 70% imūnu cilvēku, masalām jau 95% – tās ir ārkārtīgi lipīgas. Tā kā SARS-CoV-2 ir jauns vīruss, par to vēl ir gana daudz neizpētīta, taču parasti tiek pieņemts, ka šajā gadījumā pūļa imunitātes sasniegšanai nepieciešams, lai populācijā ap 60–70% cilvēku būtu imūni.

To ātri var sasniegt tikai vienā veidā – ar vakcināciju, ko "Delfi" apstiprina arī LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Kaspars Tārs. Cita ceļa ātrai imunizācijai īsti nav.

Atbilde ir šāda – nekad iepriekš nav bijis situācijas, kur pie vakcīnas pret vienu slimību vienlaikus strādātu tik milzīgs skaits zinātnieku grupu ar tik milzīgu finansiālo un cita veida atbalstu no valsts sektora.

Ierasti lielāko daļu laika no šiem gadiem, kas parasti paiet no vakcīnas izstrādes laboratorijā līdz nonākšanai mediķu kabinetos, prasa nevis pati izstrāde un klīniskie pētījumi, bet gan finansējuma piesaiste dažādiem izpētes posmiem, garas un sarežģītas birokrātiskās procedūras, lai varētu veikt klīniskos pētījumus, pētījuma dalībnieku piesaiste un tā tālāk. Paši klīniskie pētījumi nereti aizņem vien salīdzinoši nelielu laika posmu no šī piecu vai desmit gadu perioda.

Covid-19 pandēmijai plosoties pasaulē un arī valstu valdībām esot ieinteresētām maksimāli ātri krīzi atrisināt, ar finansējuma piesaisti Covid-19 vakcīnu pētījumiem iet daudz vieglāk. Tāpat daudz ātrāk tiek izskatīti, piemēram, iesniegumi pētījumu ētiku uzraugošajās komisijās, attiecīgi pētījumus var uzsākt ātrāk. Arī brīvprātīgo, kas gatavi saņemt eksperimentālu vakcīnu, šobrīd netrūkst, tāpēc zinātniekiem šobrīd ir daudz mazāk šķēršļu un daudz lielākas iespējas visu laiku un enerģiju veltīt galvenajam – drošas, efektīvas vakcīnas radīšanai.

Pats klīnisko pētījumu (izmēģinājumu uz cilvēkiem) process nav saīsināts vai kā citādi kompromitēts. Tas aizvien tiek strikti regulēts un norit pēc tiem pašiem pētījumu metodoloģijas standartiem, kādi ir jebkurā citā gadījumā, pārbaudot vakcīnas vai zāles pret jebkuru citu slimību.

Protams, vienmēr ir risks, ka X gadījumos no, piemēram, miljona vakcinēto būs kādas blaknes, taču tā tas ir ar jebkuru vakcīnu vai medikamentu. Visas vakcīnas, kas šobrīd ir apstiprināšanas procesā, ir izgājušas trīs klīnisko pētījumu fāzes, un trešajā fāzē parasti piedalās liels skaits cilvēku – vairāki desmiti tūkstošu –, kas ļauj izdarīt statistiski nozīmīgus secinājumus gan par vakcīnas efektivitāti, gan drošumu.

Papildu ieskatam piedāvājam izlasīt Kembridžas Universitātes lektora Marka Tošnera viedokļrakstu par to, kāpēc Covid-19 vakcīnas nav "sasteigts pasākums".

Covid-19 gadījumā cilvēks parasti ir infekciozs divas dienas pirms simptomu parādīšanās, kā arī ir ļoti infekciozs pirmajā nedēļā pēc saslimšanas, kas arī ir atbilde uz jautājumu, kādēļ ierobežojumu rezultāti nav acumirklīgi, – ja arī visi cilvēki mobilizētos un vienu dienu maksimāli ievērotu visus noteiktos ierobežojumus, rezultāti būtu manāmi tikai pēc kāda laika.

Jāpiemin, ka liela daļa Covid-19 inficēto par vīrusa klātbūtni nemaz nenojauš, ja vien nav veikts tests, un tādējādi var apdraudēt līdzcilvēkus un veicināt vīrusa izplatību. Dažādos pētījumos mēģināts aplēst, cik liela daļa Covid-19 slimnieku varētu būt asimptomātiski. Rezultāti variē, bet oktobrī publiskotā metaanalīzē, kur aplūkoti vairāki tūkstoši publikāciju par šo tēmu un apkopoti dati no 13 augstas kvalitātes pētījumiem, aplēsts – vidēji pilnīgi asimptomātiski varētu būt ap 17% slimnieku. Gana daudz, lai arī šis faktors tiktu ņemts vērā, plānojot vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumus.

Par to, kā ierobežojumi ietekmē Covid-19 inficēto līkni Latvijā, un Veselības ministrijas nostāju saistībā ar ierobežojumiem piedāvājam izlasīt šeit.

Lai arī varētu šķist, ka situācijai līdz ar to vajadzētu mainīties, tā nebūt nebija. Realitātē cilvēki izveseļojās, bet statistikā tas neparādījās. Tas skaidrojams ar ģimenes ārstu pārslodzi, pieaugot gan Covid-19 inficēto, gan kontaktpersonu skaitam. Abas šīs grupas uzrauga ģimenes ārsts. Speciālistu noslodzes dēļ informācija par pacientiem, kas izveseļojušies, būtiski kavējās. Lai situāciju uzlabotu un sabiedrībai būtu pieejama precīzāka informācija ne vien par saslimušajiem, bet arī tiem, kas izveseļojušies, decembra sākumā SPKC mainīja kārtību, kā notiek Covid-19 pārslimojušo uzskaite. SPKC katru dienu ziņos par to cilvēku skaitu, kuriem kopš pozitīvā Covid-19 testa saņemšanas dienas pagājušas 14 dienas, nevis par tiem pacientiem, kuru izveseļošanos apstiprina ģimenes ārstu ziņojumi.

SPKC pārstāve Ilze Arāja skaidro, ka izvēlētais 14 dienu laika periods ir saistīts ar diviem epidemioloģiskajiem apsvērumiem: starptautiskā Covid-19 statistika par jaunatklātiem gadījumiem valstīs ietver 14 dienu laikā reģistrēto gadījumu skaitu, kā arī izolācija lielākajai daļai Covid-19 pacientu tiek pārtraukta līdz 14. slimības dienai.
Atšķirība starp saslimušo skaitu un tiem, kas izveseļojušies, joprojām ir liela. Tas skaidrojams ar straujo slimības izplatību pēdējo mēnešu laikā. Katru dienu atklāj vairākus simtus jaunu slimības gadījumu – tas nozīmē, ka 14 dienu laikā saslimušo skaits mērāms tūkstošos. Vēl oktobra sākumā saslimušo skaits bija salīdzinoši neliels, tāpēc arī izveseļojušos skaits decembra sākumā var šķist salīdzinoši neliels.