Pētījums: kuri no Covid-19 ierobežojumiem visefektīvākie, kuri – ne tik ļoti  (50)

Uzreiz gan jānorāda, ka pētījumam ir arī vairāki ierobežojumi, tostarp izpēte veikta par tā dēvēto pirmo vilni pavasarī, un, kā atrunā norāda pētījuma autori, "nefarmaceitisko pasākumu efektivitāte var laika gaitā mainīties, mainoties apstākļiem. Kāda ierobežojuma atcelšana automātiski neimplicē, ka vīrusa izplatība atgriezīsies sākotnējā līmenī, kā arī mūsu analīzē nav iekļauti dati par ierobežojumu mīkstināšanu". Tāpat pētnieki labi apzinās, ka nereti valstu apkopotie un publiskotie dati par ieviestajiem ierobežojumiem un to rezultātiem ir nepilnīgi, tāpēc datu kopas rūpīgi jāizvērtē, pirms iekļaut tās matemātiskajā modelī.

Taču nu pie galvenā. Lai noskaidrotu, kuri ierobežojumi ir visiedarbīgākie, zinātnieki apkopoja datus par 34 Eiropas valstīm un septiņām valstīm ārpus Eiropas laika posmā no 22. janvāra līdz 30. maijam. Ja kādā valstī kāds no ierobežojumiem tika atcelts pirms 30. maija, tad dati par šo valsti tika aplūkoti tikai līdz ierobežojuma atcelšanas dienai, nevis 30. maijam. Dažādu ierobežojumu efektivitāti salīdzināt bija iespējams tieši tāpēc, ka ierobežojumi netika ieviesti visi uzreiz un visās valstīs līdzīgi – šādā scenārijā būtu neiespējami izvērtēt katra atsevišķa ierobežojuma ietekmi uz vīrusa izplatību. Savukārt dati par apstiprinātajiem Covid-19 gadījumiem un nāves gadījumiem tika ņemti no Džona Hopkinsa universitātes Koronavīrusa resursu centra datubāzes. Datus modelī viens no otra neatkarīgi ievadīja divi pētījuma autori, lai verificētu, ka dati ievadīti korekti.

To, cik liela vidēji bija katra atsevišķa ierobežojuma efektivitāte uz vīrusa izplatību, pētnieki izteica procentuāli.

Tā, piemēram, valstīs ierobežojot pulcēšanos līdz maksimāli 1000 cilvēkiem, vīrusa izplatība saruka par 23% (diapazons no 0% līdz 40%). Ierobežojot pulcēšanos vēl striktāk – līdz 100 cilvēkiem –, izplatību izdevās samazināt par 34% (diapazons no 12% līdz 52%), bet ja aizliegts pulcēties vairāk par 10 cilvēkiem, tad izplatība sarūk jau par 42% (diapazons no 17% līdz pat 60%).

Nākamais segments ir biznesa ierobežošana – apturot daļu uzņēmumu darbību, kur pakalpojuma laikā ir ļoti tuvs kontakts cilvēkam ar cilvēku, izdevās samazināt izplatību par 18% (diapazons no –8% līdz 40%). Aizslēdzot lielāko daļu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu, kuras nav pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu sniegšanas vietas, izdevās samazināt izplatību par 27% (diapazons no –3% līdz 49%). Aizslēdzot arī skolas un universitātes, izplatība sarūk par 38% (diapazons no 16% līdz 54%).

Kā redzams, vislielākais pozitīvais efekts ir tieši pulcēšanās ierobežojumiem, klātienes pakalpojumu sniegšanai un skolu slēgšanai, nevis "lokdauna" ieviešanai, uz ko savā "Twitter" kontā norāda arī infektologs Uga Dumpis.

"Klātienes pakalpojumu sniegšanas ierobežošana un pulcēšanās aizliegumi šķiet efektīvi Covid-19 izplatības ierobežošanai. Lielākās daļas pakalpojumu sniegšanas vietu aizslēgšana ir tikai mēreni efektīvāka nekā augsta riska pakalpojumu sniegšanas vietu aizslēgšana (bāri, restorāni, naktsklubi). Mērķēta pakalpojumu vietu slēgšana var būt noderīga izvēle dažos apstākļos. Savukārt pulcēšanās ierobežojumi līdz 10 cilvēkiem bija efektīvāki par ierobežojumiem līdz 100 un 1000 cilvēkiem," raksta pētnieki un piebilst – jāņem vērā, ka šie dati ir par pavasari, kad lielākā daļa pulcēšanās notika tieši iekštelpās laikapstākļu dēļ.

Rīkojums bez īpašas vajadzības nepamest dzīvesvietu parasti tika ieviests tad, kad jau spēkā bija citi pulcēšanās ierobežojumi, tāpēc tā efektu izolēt no pārējiem nav viegli. Taču pētnieki secināja, ka "rīkojumam par palikšanu mājās ir salīdzinoši neliels papildu efekts tad, ja valstī jau slēgtas izglītības iestādes, klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas un aizliegta pulcēšanās."

Pētnieki gan uzsver, ka pasākumu efektivitāti ietekmē arī virkne citu faktoru, piemēram, valsts iedzīvotāju demogrāfija. Valstī ar lielāku iedzīvotāju vidējo vecumu, lielāku senioru īpatsvaru skolu slēgšanai, visticamāk, būs mazāks efekts nekā valstī, kur ir lielāks skolas vecuma iedzīvotāju īpatsvars. Tāpēc, pat ar šī modeļa sniegtajām zināšanām bagāžā, katrā valstī epidemiologiem un lēmumu pieņēmējiem situācija būtu jāvērtē, ņemot vērā vietējās īpatnības.

Visu pētījumu vari lasīt izdevumā "Science", klikšķinot šeit.