Pētījums: kuri no Covid-19 ierobežojumiem visefektīvākie, kuri – ne tik ļoti  (50)

Uzreiz gan jānorāda, ka pētījumam ir arī vairāki ierobežojumi, tostarp izpēte veikta par tā dēvēto pirmo vilni pavasarī, un, kā atrunā norāda pētījuma autori, "nefarmaceitisko pasākumu efektivitāte var laika gaitā mainīties, mainoties apstākļiem. Kāda ierobežojuma atcelšana automātiski neimplicē, ka vīrusa izplatība atgriezīsies sākotnējā līmenī, kā arī mūsu analīzē nav iekļauti dati par ierobežojumu mīkstināšanu". Tāpat pētnieki labi apzinās, ka nereti valstu apkopotie un publiskotie dati par ieviestajiem ierobežojumiem un to rezultātiem ir nepilnīgi, tāpēc datu kopas rūpīgi jāizvērtē, pirms iekļaut tās matemātiskajā modelī.

Taču nu pie galvenā. Lai noskaidrotu, kuri ierobežojumi ir visiedarbīgākie, zinātnieki apkopoja datus par 34 Eiropas valstīm un septiņām valstīm ārpus Eiropas laika posmā no 22. janvāra līdz 30. maijam. Ja kādā valstī kāds no ierobežojumiem tika atcelts pirms 30. maija, tad dati par šo valsti tika aplūkoti tikai līdz ierobežojuma atcelšanas dienai, nevis 30. maijam. Dažādu ierobežojumu efektivitāti salīdzināt bija iespējams tieši tāpēc, ka ierobežojumi netika ieviesti visi uzreiz un visās valstīs līdzīgi – šādā scenārijā būtu neiespējami izvērtēt katra atsevišķa ierobežojuma ietekmi uz vīrusa izplatību. Savukārt dati par apstiprinātajiem Covid-19 gadījumiem un nāves gadījumiem tika ņemti no Džona Hopkinsa universitātes Koronavīrusa resursu centra datubāzes. Datus modelī viens no otra neatkarīgi ievadīja divi pētījuma autori, lai verificētu, ka dati ievadīti korekti.