Šie daudziem būs citādi Ziemassvētki. Bez skriešanas pa veikaliem un dāvanu gādāšanas, bez ciemošanās pie bagātīgi klātiem galdiem, bez pantiņu skaitīšanas vīram sarkanā Ziemassvētku vecīša kostīmā, bez svētku koncertu un ballīšu apmeklējuma. Bez daudzām tik pierastām un pašsaprotamām tradīcijām, kas Ziemassvētkus definēja iepriekš. Kāds, iespējams, to izjutīs kā milzīgu zaudējumu, tomēr noteikti būs arī tādi, kam gada nogale jaunā koronovīrusa ēnā dos sen gribētu mieru un klusumu. Par to, cik dažādi šajā laikā varam raudzīties uz notiekošo, un par iespējām pārvērtēt ierastos uzskatus sarunājas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sociālās antropoloģes Ieva Puzo un Anna Žabicka.
Kā jūs personīgi izjūtat šo laiku un kādām sajūtām gaidāt Ziemassvētkus?
Ieva: Es aktīvi strādāju, lai tiešām būtu gaiši un priecīgi – tādā izpratnē, ka šis ir tas gads, kas prasa ļoti aktīvu iesaisti un domāšanu svētku virzienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
