Šobrīd gan Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), gan Eiropā jau uzsākta pirmā vakcinācijas kārta pret jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19. Tostarp aizvadītā gada izskaņā pirmās devas saņēma mediķi arī Latvijā. Šobrīd lietošanai Eiropas Savienībā (ES) apstiprināta "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātā vakcīna, bet nupat Eiropas Zāļu aģentūra izmantošanai apstiprinājusi arī "Moderna" radīto vakcīnu. Taču tas nenozīmē, ka cīņa ir uzvarēta un darbs pie jaunu vakcīnu izstrādes apstājies. Jā, gan "Pfizer", gan "Moderna" vakcīnas klīniskajos testos ir uzrādījušas lielisku efektivitāti un drošumu, taču tām ir arī vairākas nepilnības, kuras steidz risināt citi zinātnieki, piemēram, specifiskas un vietām grūti īstenojamas uzglabāšanas prasības.
Tā, piemēram, "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātā vakcīna ilgstošajā uzglabāšanā jātur ļoti zemā temperatūrā, ap mīnus 70 grādu pēc Celsija. Attīstītajās valstīs un lielajās pilsētās slimnīcām ir iespējas šādus apstākļus nodrošināt, taču zināmus sarežģījumus rada arī šādas temperatūras nodrošināšana visas piegādes ķēdes laikā, uz ko jau rudenī norādīja Vācijas loģistikas kompānija "DHL", lēšot – vakcīnas piegāde varētu būt apgrūtināta divās trešdaļās pasaules valstu. Risinājums ir īpašs iepakojums ar sauso ledu, kas ļauj nodrošināt nepieciešamo temperatūru. "Moderna" vakcīnai ir mazāk striktas, bet tā ir arī dārgāka.
Vēl viena lieta, kas vieno abas vakcīnas – imunizācijai nepieciešamas saņemt divas devas. Tas nav nekas neparasts – līdzīgi vakcinācijas režīmi ir arī virknei vakcīnu pret citām infekcijām. Tomēr globālas pandēmijas apstākļos tas rada papildu izaicinājumus – gan loģistikas ziņā un pašā vakcinācijas procesā, gan arī jautājumā par cilvēku attieksmi. Atsevišķi eksperti ir nobažījušies, ka cilvēki pēc pirmās devas saņemšanas var dažādu iemeslu dēļ uz otrās devas saņemšanu neierasties. Iemesli dažādi – kāds pats izdomājis, ka otrā deva nav nepieciešama, kāds vienkārši aizmirsis, bet vēl kādam pēc pirmās devas saņemšanas bijusi nepatīkama vakcīnizraisīta reakcija. Jāatgādina, ka būtiski nelikt vienādības zīmi starp smagām blaknēm, kas retos gadījumos var apdraudēt pacienta veselību (piemēram, ja ir alerģiska reakcija pret kādu no vakcīnā esošajām vielām) un vakcīnizraisītu reakciju, kas ir normāla parādība.
"Apsārtums, galvassāpes, drudzis un citas līdzīgas reakcijas ir normālas un tās izzūd dažu dienu laikā, jo mūsu ķermenī notiek imūnās sistēmas atbildes reakcija," apkopojumā par biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas saistīti ar vakcināciju, portālam "Delfi" skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas (BKUS) Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.
Taču divu devu režīms ir ne par velti – ja vakcīnu izstrādātāji to paredzējuši un klīniskajos pētījumos pierādīts, ka tādējādi cilvēks tiek pasargāts vislabāk, tad otrās devas saņemšana faktiski ir tikpat būtiska cik pirmās.
Tieši tāpēc Stenforda universitātes zinātnieku komanda bioķīmiķa Pītera Kima vadībā kopš pandēmijas sākuma vērsusi savu uzmanību uz vakcīnu, kas spētu nodrošināt nepieciešamo imunizāciju tikai ar vienu devu.
"Mūsu mērķis ir izstrādāt vienas devas vakcīnu, kura nav jātur lielā salā visas piegādes ķēdes laikā vai arī uzglabāšanas laikā. Ja mums viss izdosies labi, tai vajadzētu arī būt lētai," Stenforda universitātes izdevumā "Stanford Science Digest" citēts Kims.
Viņa un kolēģu izstrādātās vakcīnas darbības principi izklāstīti 5. janvāra publikācijā zinātniskajā izdevumā "ACS Central Science". Šīs vakcīnas darbības pamatā ir nanodaļiņas ar tām pašām olbaltumvielām, kas veido vīrusa SARS-CoV-2 tā dēvētos "pīķus" ("spike") – proteīnus, ar kuru palīdzību vīruss iekļūst veselajās šūnās un tās inficē.
Kā raksta Stenforda universitāte, nanodaļiņu vakcīnas ir vidusceļš, kur sabalansētas uz vīrusu vektoru bāzes izstrādāto vakcīnu un ģenētisko vakcīnu labās īpašības. Uz vīrusu vektoru bāzes (piemēram, "Astra Zeneca" radītā vakcīna izstrādāta uz adenovīrusu vektoru bāzes) izstrādātās vakcīnas reizēm mēdz būt efektīvākas par tām, kas satur tikai izolētas vīrusa daļas. Taču to saražošana reizēm prasa ilgāku laiku, kā arī tās jāuzglabā lielā aukstumā. Ģenētiskās vakcīnas – kā "Pfizer" un "Moderna" radītās mRNS vakcīnas –, var saražot visnotaļ ātri, pat ātrāk par nanodaļiņu vakcīnām, taču nepieciešamas vairākas devas, kā arī jau augstāk pieminētie striktie uzglabāšanas apstākļi lielā salā. Tās arī mēdz būt dārgākas.
Stenforda universitātes zinātnieku radītā vakcīna vēl līdz klīniskajiem pētījumiem jeb izmēģinājumiem uz cilvēkiem nav tikusi, taču sākotnējie testi uz dzīvniekiem – laboratorijas pelēm – liecina, ka vēlamā imūnatbilde tiek panākta jau ar vienu devu. Šobrīd zinātnieki cītīgi pēta, kā vakcīnu varētu uzlabot, lai tā būtu uzglabājama istabas temperatūrā. Tāpat tiek pētīts, vai to būtu iespējams pārvadāt vai uzglabāt pulvera veidā.
"Šis joprojām ir pētījums agrīnā stadijā, un vēl paveicams daudz darba, taču mēs domājam, ka šis ir visai labs starta punkts vakcīnai, kur būtu gana ar vienu devu un kurai nevajadzētu paļauties uz vīrusu antivielu izstrādāšanā organismā," paziņojumā par pētījumu citēta vadošā pētnieka Kima kolēģe Ebigeila Pauela.
Zinātnieki nu turpina uzlabot vakcīnas kandidāta parametrus un pievēršas dažādu nianšu pilnveidošanai, lai to tuvinātu jau pirmās fāzes klīniskajiem pētījumiem jeb izmēģinājumiem uz cilvēkiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
