Kā atšķirt īstu sazvērestību no soctīklos tapušas 'folijas cepurīšu' teorijas  (127)

Platformā "The Conversation" par savu darbu šajā jomā stāsta Kalifornijas Universitātes Bērklijā Dāņu literatūras un kultūras profesors Timotijs Tangerlini, kurš kopā ar datorinženieri, Kalifornijas Universitātes Losandželosā profesoru Vani Rojčovduri pētījis, kā ar mākslīgā intelekta algoritmu palīdzību, analizējot tīmeklī ievietoto informāciju, var nošķirt, kurā gadījumā ir runa par patiesiem notikumiem, bet kurā – par mākslīgi radītu naratīvu.

Šobrīd, kad pasaulē plosās Covid-19 pandēmija, paralēli saskaramies ar tā dēvēto "infodēmiju" – milzīgu viltus ziņu un sazvērestību teoriju izplatību par šo tematu, kas visus šos mēnešus jau noved pie reālām sekām dzīvē – cilvēki atsakās ievērot drošības pasākumus, veicinot vīrusa izplatību, vienlaikus ar dažādiem vēstījumiem graujot uzticību medicīnai un pierādījumos balstītai zinātnei, kam var būt negatīvas sekas arī ilgtermiņā. Tas, ka cilvēki sazvērestību teorijām vairāk pieslienas tieši šādu liela mēroga krīžu laikā, nav nekas neparasts, un iemesli ir dažādi, tostarp vēlme tikt pie ātrām un tiešām atbildēm par notiekošo, vēlme "noskaidrot vainīgos un atbildīgos", nedrošības sajūtas mazināšana, kas rodas no neziņas, un citi.

Protams, eksistē arī īstas sazvērestības – par tādām var uzskatīt apzināti slēptas kādas cilvēku grupas, tīkla darbības, strādājot kopā savu (nereti ļaunprātīgu un plašākai sabiedrībai neizdevīgu) mērķu sasniegšanai. Turpretī šobrīd sazvērestību teorijas attīstās nevis slēpti un kādā šaurā cilvēku lokā, bet mūsu visu acu priekšā un kolektīvi – sociālajos tīklos, tērzētavās, forumos. Sazvērestību teorijas ir apzināti sarežģītas un pārsvarā ir jau ar visaptverošu redzējumu par "lietu kārtību pasaulē". Tā vietā, lai izskaidrotu kādu konkrētu notikumu vai pasākumu, sazvērestību teorija nereti caur šīs teorijas prizmu cenšas izskaidrot visu apkārt notiekošo, "savelkot kopā punktus" un meklējot sakarības starp dažādām cilvēku un notikumu kopām, kuras parasti esot plašākai sabiedrībai apslēptas. Lielākoties tāpēc, ka šo sakarību jau nemaz nav.

Tangerlini ar kolēģiem nu strādā pie metodes, kā izgaismot sazvērestības teorijas – gan jau esošās, gan nākotnē, iespējams, jau radīt agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas izgaismo sazvērestības teoriju tās formulēšanas un tapšanas gaitā.

Tangerlini raksta: "Vispopulārākais priekšstats par sazvērestību teoriju piekritēju ir šāds – tā dēvētais "vientuļais vilks", kas savā nodabā meklē sakarības, "savienojot fotogrāfijas ar sarkanu pavedienu" –, taču sociālo tīklu laikmetā tas nav precīzs. Šobrīd sazvērestību teoriju veidošanās notiek tiešsaistē un ir kolektīvas stāstniecības galaprodukts. Dalībnieki rada visus nepieciešamos parametrus naratīva rāmējumam – iesaistītās personas, notikumu vietas, notikumā būtiskus objektus (piemēram, kāds amats, kāda kampaņa utt.) un to savstarpējās attiecības."

Tieši šī moderno sazvērestību teoriju īpašība – attīstība tiešsaistē publiskās platformās no sākuma līdz pat pilnībā noformulētai teorijai – ir tā, kas sniedz pētniekiem iespēju izsekot teorijas attīstībai visā tās dzīves ciklā un attiecīgi arī to analizēt. Tangerlini par vienu no gadījumiem, lai pārbaudītu algoritma spējas, izvēlējās tā dēvēto "Picageitas" teoriju.

Tangerlini un kolēģu izstrādātais mašīnmācīšanās algoritms analizēja lielu apjomu publiski pieejamu datu – "Picageitas" teorijas kontekstā teju 17,5 tūkstošus ierakstu platformās "Reddit" un "4chan" – un sašķiroja tos kategorijās gan tematiski, gan pēc nozīmes (nozīmīgs elements teorijā, maznozīmīgs elements teorijā). Tālāk modelī iespējams izdalīt atsevišķus konstruētā naratīva slāņus – "Picageitas" gadījumā tie bija Podestas brāļi, pusdienošana picērijā, demokrātu politika, sātanisms un "WikiLeaks".

Tālāk, lai būtu atskaites punkts, modelis tika likts lietā, analizējot īstu sazvērestību – tā dēvēto "Bridžgeitas" skandālu. Šajā gadījumā, lai varētu attīstīt pilnīgu sazvērestības naratīva grafisko attēlojumu, bija nepieciešams apkopot datus no 2013. līdz pat 2020. gadam, kurpretī "Picageitas" teorija bija gatava un "izcepta" jau mēneša laikā. Otrkārt, "Bridžgeitas" naratīvs turpināja veidot jēgu un "neizjuka pa vīlēm" arī tad, ja atsevišķus tā slāņus no modeļa izņēma. Proti, sazvērestības tīkls turpina eksistēt kā vienots kopums arī tad, ja no modeļa izņem, piemēram, kādas personas un sakarības. Turpretī "Picageitas" naratīvs, izņemot no vienādojuma tos elementus, kas naratīvā ieviesti no "WikiLeaks" satura brīvas interpretācijas, uzreiz sabrūk atsevišķos un savstarpēji nesaistītos notikumos, kā redzams zemāk ievietotajā grafikā (uzklikšķini uz attēla, lai aplūkotu to pilnā izmērā).

Visai brīvdomīga "WikiLeaks" nopludināto e-pastu interpretācija, un vēlamais naratīvs gatavs (augšējā vizualizācija). Izņemot vienu slāni – "WikiLeaks" nopludināto e-pastu interpretāciju, liela daļa "sakarību" vienkārši izzūd, teorija beidz eksistēt kā vienots notikumu kopums. Reālu sazvērestību gadījumā naratīvs "izdzīvo" arī pēc atsevišķu elementu izņemšanas no vienādojuma. Foto: Tangherlini, et al.

Tangerlini uzskata, ka šāds rīks potenciāli varētu noderēt par agrīnās brīdināšanas sistēmu pētnieku, politikas veidotāju un valsts iestāžu rokās laikā, kad stāstniecība mēdz tikt izmantota kā ierocis un var pamudināt cilvēkus jau uz reālu rīcību, kā tas notika "Picageitas" teorijas iespaidā, kur vienā no konkrētās picērijas ķēdes ēstuvēm "izmeklēt demokrātu sātanisko pedofilu" sazvērestību bija ieradies ar šaujamieroci bruņojies vīrietis.

Visu rakstu var lasīt vietnē "The Conversation".