Platformā "The Conversation" par savu darbu šajā jomā stāsta Kalifornijas Universitātes Bērklijā Dāņu literatūras un kultūras profesors Timotijs Tangerlini, kurš kopā ar datorinženieri, Kalifornijas Universitātes Losandželosā profesoru Vani Rojčovduri pētījis, kā ar mākslīgā intelekta algoritmu palīdzību, analizējot tīmeklī ievietoto informāciju, var nošķirt, kurā gadījumā ir runa par patiesiem notikumiem, bet kurā – par mākslīgi radītu naratīvu.
Šobrīd, kad pasaulē plosās Covid-19 pandēmija, paralēli saskaramies ar tā dēvēto "infodēmiju" – milzīgu viltus ziņu un sazvērestību teoriju izplatību par šo tematu, kas visus šos mēnešus jau noved pie reālām sekām dzīvē – cilvēki atsakās ievērot drošības pasākumus, veicinot vīrusa izplatību, vienlaikus ar dažādiem vēstījumiem graujot uzticību medicīnai un pierādījumos balstītai zinātnei, kam var būt negatīvas sekas arī ilgtermiņā. Tas, ka cilvēki sazvērestību teorijām vairāk pieslienas tieši šādu liela mēroga krīžu laikā, nav nekas neparasts, un iemesli ir dažādi, tostarp vēlme tikt pie ātrām un tiešām atbildēm par notiekošo, vēlme "noskaidrot vainīgos un atbildīgos", nedrošības sajūtas mazināšana, kas rodas no neziņas, un citi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
