Dabā savi "kalnieši" eksistē, bet pēdējos gados pie bioloģiskās novecošanas apturēšanas cītīgi strādā arī molekulārās bioloģijas un gēnu inženierijas speciālisti. Turklāt jau šobrīd ar zināmiem panākumiem eksperimentos ar laboratorijas dzīvniekiem.
Viens no vārdiem, kas pēdējā laikā šajā kontekstā zinātnes aprindās izskanējis visai bieži, –Deivids Sinklērs, ģenētiķis no Hārvarda medicīnas skolas Bostonā, Masačūsetsā, kurš ir līdzautors pērn decembrī zinātniskajā izdevumā "Nature" publicētajam pētījumam par to, vai "bioloģisko pulksteni" iespējams pagriezt atpakaļ. Eksperimentā vecām laboratorijas pelēm, kurām bija vērā ņemami redzes nervu bojājumi, izdevies atjaunot normālu redzi, "pārprogrammējot" šūnas uz to jaunāku stāvokli, tādējādi uzlabojot to spēju atjaunoties un ar laiku aizvietot bojātos audus.
Cik tuvu zinātnieki ir mūžīgās jaunības noslēpumam, kas stāv ceļā uz cilvēka nemirstību un kuras sugas uz zemes pašas spēj cīnīties ar novecošanos, lasi rakstā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
