RSU pētnieki atklāj iepriekš neapzinātu mutāciju, kas veicina pārmantoto krūts vēzi

"No visām krūts vēža slimniecēm 5% šī slimības ir pārmantota no vecākiem gēnu līmenī. Pašreiz to nevar mainīt, taču var iepriekš paredzēt un izdarīt visu iespējamo, lai šis vēzis neattīstītos vai arī tiktu atklāts ļoti savlaicīgi," skaidro vadošais pētnieks Arvīds Irmejs. Veicot plašu sieviešu ģenētisko testēšanu, kurā līdz šim piedalījušās aptuveni 5000 pacienšu, RSU pētnieku komanda ir noteikusi slimības izplatību, biežākās gēnu mutācijas un to īpatnības Latvijā.

Kādas ir pārmantotā krūts vēža īpatnības?

Ja krūts vēzis ir pārmantots, tad sievietei ir līdz pat 80% liels risks ar to saslimt savas dzīves laikā. Turklāt sievietes ar pārmantoto krūts vēzi saslimst par aptuveni 20 gadiem agrāk nekā saslimst ar krūts vēzi kopumā. Visbiežāk tas notiek aptuveni 45 gadu vecumā. Tomēr pārmantotā krūts vēža pacientu vecuma diapazons diagnozes brīdī ir ļoti plašs – reizēm paaugstinātais risks var izpausties jau drīz pēc 20 gadiem, bet retos gadījumos arī pēc 60.

Kas palīdz novērst krūts vēzi un ļauj sasniegt labākus šī vēža ārstēšanas rezultātus?

Ļoti svarīga ir šīs saslimšanas agrīna diagnostika. Sieviešu krūts vēža profilaktiskā pārbaude jeb skrīnings ļauj atklāt slimību jau tad, kad sievietei vēl nav nekādu sūdzību vai slimības simptomu. Krūts vēža profilaktisko pārbaudi veic ar mamogrāfijas metodi, kas ir krūts audu rentgenoloģiska izmeklēšana un ļauj atklāt izmaiņas krūtī, kamēr tās vēl nav sataustāmas. Mamogrāfija sievietēm Latvijā tiek veikta vecumā no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados. Tas ir bezmaksas izmeklējums. Tomēr, pašai rūpējoties par savu veselību, regulāros izmeklējumus vajadzētu sākt jau agrāk – no 40 gadu vecuma. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu šajā gadījumā arī maksa ir neliela – tikai četri eiro. Savukārt pārmantotā krūts vēža riska personām galvenais profilaktiskais izmeklējums ir magnētiskā rezonanse, un tas būtu jādara katru gadu, sākot no 25 gadu vecuma.

Otrs krūts vēža profilakses virziens ir veselīgs dzīvesveids, kas sevī, pirmkārt, ietver to, ko sieviete ēd, cik daudz kustas un velta laiku atpūtai, un, otrkārt, reproduktīvo veselību – cik gadu vecumā viņai ir piedzimis pirmais bērns, cik ilgi bērns ir barots ar krūti, cik bijušas grūtniecības, vai sieviete menopauzes laikā lieto hormonus aizvietojošo terapiju.

Kāpēc ir jāveic pārmantotā krūts vēža pētījumi?

Pirms 20 gadiem tikai dažiem cilvēkiem Latvijā bija neliela nojausma par to, kas vispār ir pārmantotais krūts vēzis. Mūsu pētījumi ir palīdzējuši skaidri definēt šīs problēmas aktualitāti un īpatnības Latvijā, kam liela nozīme riska personu identificēšanā. Turklāt pētniekiem ir svarīgi izpētīt un saprast, kas būtu jādara, lai pārmantotā vēža ārstēšana, saglabājot savu efektivitāti, būtu pēc iespējas mazāk agresīva un pacientei draudzīgāka. Piemēram, pašreiz norisinās pētījums, kura mērķis ir noskaidrot, vai ar nelielas limfmezglu biopsijas palīdzību ir iespējams prognozēt pirmsoperācijas ķīmijterapijas efektu un attiecīgi veikt saudzējošāku paduses limfmezglu operāciju. Šo pētījumu veic RSU doktorantūras absolvente Baiba Līcīte.

Nesen esat publicējuši nozīmīgu atklājumu par pārmantoto krūts vēzi Latvijā. Esat atklājuši bieži sastopamu, bet iepriekš neapzinātu BRCA1 gēna mutāciju, kas veicina pārmantotā krūts vēža attīstību.

Jā, reizēm ir tā, ka strādā 10–20 gadus, un šķiet – paveiktais progress ir ļoti niecīgs, bet tad pēkšņi ir labvēlīgi apstākļi vai kāda nejaušība, kas noved pie negaidītiem un interesantiem atklājumiem. Tā, piemēram, 2015. gadā starptautiskā datubāze "ClinVar" apstiprināja, ka kāds BRCA1 gēna variants, kam līdz tam bija visai nenoteikta nozīme, tomēr veicina krūts vēža attīstību.

Jā! Manis pieminētajā publikācijā RSU doktorants Pēteris Loža apkopoja literatūras datus par mūsu kaimiņvalstīm. Lai gan divas biežākās BRCA1 gēna mutācijas visām reģiona valstīm ir identiskas, izrādījās, ka līdz šim šī "jaunā" mutācija tur ir konstatēta, bet tikai atsevišķos gadījumos – daudz retāk nekā Latvijā.

Vai jūsu pētījumi Covid-19 pandēmijas dēļ nepaliek otrajā plānā?

Konkurence par zinātnes finansējumu vienmēr ir sīva, un īpaši pagājušajā gadā onkoloģija nebija prioritāte. Tomēr jāatceras, ka Covid-19 nav atcēlis citas slimības un onkoloģiskie pētījumi ar potenciālu klīnisko izmantojumu būtu jāatbalsta vairāk.

Kas jums sniedz iedvesmu, lai turpinātu pētīt?

Lielai daļai pārmantotā krūts vēža pacientu atceros vārdu un uzvārdu pat pēc 10 gadiem. Ir arī pacientes, kas atsūta īsziņu dzimšanas dienā. Arī pēc smagās ārstēšanas daudzos gadījumos rezultāti ir labi. Pacientes nevēlas otrreiz saskarties ar vēža diagnozi, tāpēc bieži izvēlas profilaktiskas operācijas. Pētījumos esam pierādījuši, ka šāda pieeja ir efektīva. Pēdējā gada laikā vairākām augsta riska pacientēm krūts vēzis magnētiskajā rezonansē atklāts 10 mm robežās. Tas dod gandarījumu un pārliecību, ka iesāktais ir jāturpina.

--

RSU Medicīnas fakultātes Ķirurģijas katedras asociētais profesors un RSU Onkoloģijas institūta vadošais pētnieks Arvīds Irmejs kopš 2002. gada ir ķirurgs Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, bet kopš 2008. gada ir slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs. Atkārtoti stažējies Mančestras Universitātes (Lielbritānija) krūts slimību nodaļā, Nīderlandes vēža institūtā Amsterdamā, Antverpenes Universitātes slimnīcas Krūts slimību centrā Beļģijā.