Viens no zinātniekiem, kas iekļauts šā gada Izglītības un zinātnes ministrijas veidotajā "Latvijas zinātnes kalendārā 2021", ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ķirurģijas katedras asociētais profesors un Onkoloģijas institūta vadošais pētnieks Arvīds Irmejs, kurš ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas onkologs un krūts ķirurgs. Viņš un plašā RSU pētnieku komanda jau 20 gadus pēta ģenētiski pārmantoto krūts vēzi un tā izplatību Latvijā, ik pa laikam veicot nozīmīgus atklājumus. Krūts vēzis ir izplatītākā onkoloģiskā slimība sievietēm gan Latvijā, gan pasaulē. Katru gadu Latvijā ar krūts vēzi saslimst aptuveni 1100 sieviešu.
"No visām krūts vēža slimniecēm 5% šī slimības ir pārmantota no vecākiem gēnu līmenī. Pašreiz to nevar mainīt, taču var iepriekš paredzēt un izdarīt visu iespējamo, lai šis vēzis neattīstītos vai arī tiktu atklāts ļoti savlaicīgi," skaidro vadošais pētnieks Arvīds Irmejs. Veicot plašu sieviešu ģenētisko testēšanu, kurā līdz šim piedalījušās aptuveni 5000 pacienšu, RSU pētnieku komanda ir noteikusi slimības izplatību, biežākās gēnu mutācijas un to īpatnības Latvijā.
Kādas ir pārmantotā krūts vēža īpatnības?
Ja krūts vēzis ir pārmantots, tad sievietei ir līdz pat 80% liels risks ar to saslimt savas dzīves laikā. Turklāt sievietes ar pārmantoto krūts vēzi saslimst par aptuveni 20 gadiem agrāk nekā saslimst ar krūts vēzi kopumā. Visbiežāk tas notiek aptuveni 45 gadu vecumā. Tomēr pārmantotā krūts vēža pacientu vecuma diapazons diagnozes brīdī ir ļoti plašs – reizēm paaugstinātais risks var izpausties jau drīz pēc 20 gadiem, bet retos gadījumos arī pēc 60.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
