Faktori, kas visnegatīvāk ietekmē psihisko veselību, ir ienākumu samazināšanās un nespēja piekļūt ikdienā nepieciešamajām precēm. Psihiskā noturība pret pandēmiju ir izteiktāka iedzīvotājiem ar augstāku izglītības līmeni un spējām fleksibli pielāgoties situācijai, kā arī valstīs, kurās pieejami sociālā atbalsta instrumenti Covid-19 krīzē cietušajiem, secināts pētījumā, ko uzsāka Kipras Universitātes un Bāzeles Universitātes pētnieki. Pētījumā "COVID-19 IMPACT" kopā ar kolēģiem no Francijas, Honkongas, Itālijas, Īrijas, Kipras, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Šveices, Turcijas, un Zviedrijas piedalījās arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) psihologi.
"Pandēmijas sākumā mums bija neliels priekšstats par to, kāda ir valsts mēroga ierobežojumu ietekme uz iedzīvotājiem. Visas pieejamās zināšanas sakņojās nelielos pētījumos, kas veikti atsevišķos gadījumos karantīnas apstākļos. Tie liecināja, ka šādas drastiskas izmaiņas ikdienas rutīnā var radīt vai saasināt psihiskās veselības problēmas. Tā kā Covid-19 ierobežojumi vairāk vai mazāk skāra visus iedzīvotājus vienādi, mums bija neskaidrs, kāda būs to ietekme," norāda Bāzeles Universitātes profesors Endrjū Glosters.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
