Pētījums: nav pat jāklepo – arī runāšana jauno koronavīrusu var izplatīt tikpat labi  (80)

Zināms, ka jaunais koronavīruss izplatās, "ceļojot" pilienos, kurus izdalām no saviem elpceļiem. Lielāki pilieni gaisā paliek īsāku laika posmu – tie ir smagāki, tāpēc ceļo mazākus attālumus un ātrāk piezemējas uz kādas virsmas. Protams, kādu laiku tādējādi iespējams inficēties arī no šīm virsmām, ja uz tām nonācis pietiekami liels vīrusu saturošo pilienu daudzums un virsmas, piemēram, tiek aiztiktas ar rokām, pēc tam ar nemazgātām un nedezinficētām rokām aiztiekot arī seju. Tiesa, virsmas nav galvenais veids, kā vīruss izplatās, taču riska faktors tas aizvien ir.

Turpinot par runāšanu un klepošanu – pētnieki modelēja, cik liela ir varbūtība inficēties, atrodoties vidē, kur pirms konkrēta laika inficēta persona noklepojusies, salīdzinot to ar iespēju inficēties vietā, kur pirms konkrēta laika inficēta persona runājusi. Klepošanas laikā izdalītie pilieni caurmērā ir izmērā lielāki nekā tie, kas izdalīti runājot un klasificējami kā aeorosols (sastāv no pilieniem, kas mazāki par 5 mikrometriem). Modelī iekļauti dažādi citi faktori, ne tikai pilienu izmērs. Piemēram, būtisks ir arī vīrusa daļiņu daudzums (viral load) noteiktā tilpumā no elpceļiem izdalīto pilienu vai aerosola – ne visiem inficētajiem tas ir vienāds. Tā kā pētījumi par to, kāds ir minimālais nepieciešamais vīrusa daudzums, kam jānonāk personas elpceļos, lai izraisītu infekciju, vēl norit, šo faktoru modelī pētnieki iekļāva, balstoties uz datiem no senāk veiktiem pētījumiem par citu koronavīrusu grupas vīrusu – SARS-CoV-1, kas 2003. gadā izplatījās Āzijā.