Ir svarīgi izprast politiskos un ekonomiskos procesus, kas lielā mērā nosaka mūsu dzīvi. Politikas un kultūras socioloģe, iepriekš strādājusi par Londonas Ekonomikas augstskolas (London School of Ecenomics and Political Science) lektori, pašlaik Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore un vadošā pētniece Liene Ozoliņa pēta Latvijas sabiedrības neoliberalizācijas un sociālās solidaritātes veidošanās procesus.

Liene uzsver socioloģijas morālos uzdevumus, jo pētījumu rezultāti nav tikai vispārīgs sabiedrības spogulis, tiem jāuzrāda arī tās grupas, kas neiekļaujas, piemēram, veiksmes stāstā par krīzes pārvarēšanu.

Daudzus gadus Liene pavadījusi maģistrantūras un doktorantūras studijās Amsterdamas Universitātē un Londonas Ekonomikas augstskolā. Viņas grāmata "Pacietības politika: nodarbinātība, postpadomju taupība un brīvības ētika" ir arī Lienes promocijas darbs par Latvijas iedzīvotājiem 2009. gada ekonomiskās krīzes kontekstā.

Svarīgi ir divi kultūras naratīvi, kas noteica, kāpēc Latvijas iedzīvotāji pacietīgi uzņēmās krīzes smagumu iznest uz saviem pleciem. Jau no 18. gadsimta Rietumeiropa konstruējusi Austrumeiropu kā atpalikušu reģionu, un Latvijas iedzīvotāji ir pieņēmuši, ka jāpaciešas, jāsavelk jostas, lai tiktu līdzi pārticīgajai Eiropai. Otrs ir mūsu brīvības naratīvs, kuru ilustrē teicieni: ''Katrs pats savas laimes kalējs''; ''Kaut pastalās, bet brīvi''.

Latvijas sabiedrībā nav pieņemts skaļi protestēt pret sociālo nevienlīdzību.
Nacionālie sociālās solidaritātes avoti ir vēl viens Lienes pētījumu virziens, kas tiek attīstīts pašlaik. Pētījumos Liene izmanto vienu no socioloģijas kvalitatīvajām metodēm – etnogrāfisko, kas nozīmē sociālo līdzdarbošanos, nevis anketēšanu. Tajā pētnieks pats ir darba instruments, kas piedzīvo procesus un skaidro tos ar globālu socioloģijas teoriju palīdzību. Liene saredz, ka sociālo zinātņu pētījumi nākotnē biežāk varētu būt starpdisciplināri. To rezultāti varētu tikt atspoguļoti arī caur mākslas norisēm, piemēram, izstādēm un izrādēm, tādējādi pārkāpjot zinātnes nozaru robežas.

--

Jau ceturto gadu Izglītības un zinātnes ministrija sabiedrību iepazīstina ar Latvijas zinātnes izcilniekiem, veidojot kalendāru un izstādi #ZinātneLatvijai. 2021. gada Latvijas zinātnes kalendārā atradīsi īsus video stāstus par 14 izciliem pētniekiem un viņu darbu. Ik nedēļu publicēsim divus stāstus arī sadaļā "Campus".

Zinātne Latvijai

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit