"Divu mājsaimniecību atrašanās vienā automašīnā tiks tulkota kā pulcēšanās, un par to ir paredzēta atbildība līdz pat 2000 eiro," pirms dažām dienām telekanāla "Rīga TV24" raidījumā "Uz līnijas" klāstīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, un piebilda, ka ir arī izņēmumi – tas netiks uzskatīts par pārkāpumu, ja šāda kolektīvā pārvietošanās ir saistīta ar darba pienākumu pildīšanu, kas ietver gan došanos uz darba vietu, gan došanos no tās, gan darba vai dienesta pildīšanu.
Kaut privātajā transportā nav tik daudz cilvēku no dažādām mājsaimniecībām kā sabiedriskajā, tā aizvien ir neliela un slēgta telpa. Ja kāds no automašīnā esošajiem ir inficēts, pilieni vai aerosols ar vīrusa daļiņām var visai strauji uzkrāties salonā. Sejas aizsargmasku valkāšana ir viens no vairākiem drošības pasākumiem, kas riskus palīdz samazināt, taču arī maskas pašas par sevi nav pilnīgas drošības garants – zināms daudzums daļiņu tomēr nonāks apkārtējā vidē. Ārā, svaigā gaisā, tas nesagādā tik lielas problēmas, taču slēgtā telpā situācija ir pavisam cita: "Kad tu esi ierobežotā telpā, kāda ir arī mašīnas salons, ja daļiņas netiek izvadītas no salona, tās uzkrājas, ar laiku koncentrācija pieaug," izdevumam "Business Insider" skaidro Masačūsetsas Universitātes fiziķis Vargizs Mathais.
Lai izvērtētu, cik lieli ir šie riski un kāds ir labākais veids to mazināšanai, viņš ar kolēģiem no Brauna Universitātes veica virkni datorsimulāciju, lai noskaidrotu pilienu un aerosola uzkrāšanos dažādos scenārijos. Secinājumi publicēti šī gada 1. janvārī zinātniskajā žurnālā "Science Advances".
Bez jebkādiem pārsteigumiem, protams, visefektīvākā metode ir pilnīga salona vēdināšana, atverot visus automašīnas logus līdz galam, taču ziemas aukstumā šī nav praktiski īstenojama metode, tāpēc lūkotas arī alternatīvas.
Simulācijā izmantots scenārijs, kurā "Toyota Prius" līdzīgas virsbūves un salona ietilpības spēkrats brauc ar ātrumu 80 kilometri stundā. Automašīnā ir divi cilvēki – šoferis priekšā kreisajā pusē un pasažieris aizmugurē labajā pusē. Simulācijā netika iekļauti tādi faktori kā atdaloša plastmasas barjera starp šoferi un pasažieri.
Tā kā visus logus ziemā vaļā neviens "neraus", braucot tādā ātrumā, tad pētīts, kāda ir veiksmīgākā ventilēšanas pieeja. Intuitīvi salonā sēdošie mēdz vērt vaļā sev tuvāko logu, taču tas šoreiz nebūtu labākais risinājums. Datorsimulācija uzrāda, ka vēlamāk būtu vērt vaļā labās puses logu priekšā un kreisās puses logu aizmugurē – pa diagnonāli. Tas nodrošina vislabāko ventilāciju divu atvērtu logu gadījumā. Pētnieki norāda – tas nodrošina ne tikai ieejas un izejas punktu daļiņām, bet rada arī nodalošu gaisa plūsmu tieši starp autovadītāju un pasažieri. Taču – tas nav nekāds drošības garants, uzsver Mathais – atšķirība starp dažādām divu atvērtu logu konfigurācijām bija neliela, turklāt labam efektam tie jāatver gandrīz līdz pusei, kas pašreizējos laikapstākļos arī nav vēlams.
"Ja logs tiek atvērts tikai mazā spraugā, tad izteikts daļiņu koncentrācijas kritums nav novērojams. Būtu vēlams to atvērt vismaz līdz pusei," izdevums "Business Insider" citē pētnieku, kurš norāda – arī šajā gadījumā aizsargmasku lietošana ir obligāta.
Ja vieglajā automašīnā ir vairāk par trim cilvēkiem, arī šāda vēdināšana pa diagonāli kļūst vēl mazāk efektīva, jo vismaz viena persona nu atradīsies tajā sēdvietā, kur starp cilvēkiem nodaloša gaisa plūsma. Jebkurā gadījumā, ja vien tas ir iespējams un ir kaut kādas citas iespējas, šajā laikā vēlams izvairīties no pārvietošanās vienā transportlīdzeklī arī darba vajadzību dēļ.