Mūsdienās cilvēks dzīvo gandrīz uz pusi ilgāk nekā pirms 300 gadiem, kad vidējais mūža ilgums bija vien aptuveni 56 gadi. Taču dzīvildzes pieaugums saistās ar nepatīkamu blakni – arvien vairāk cilvēku sirgst ar atmiņu un apziņu vājinošo Alcheimera slimību. Visā pasaulē tā skar vairāk nekā 50 miljonus cilvēku. Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes Farmakoloģijas katedras vadītāja, vadošā pētniece profesore Baiba Jansone ar kolēģiem jau vairākus gadus izstrādā inovatīvu terapiju, kas nākotnē palīdzētu šīs smagās slimības ārstēšanā.
Alcheimera slimībai raksturīgi, ka daļai cilvēku pēc 65 gadu vecuma smadzeņu audos pastiprināti uzkrājas kaitīgi proteīni – bēta amiloīds un tau proteīns. Tie bojā nervu šūnas, tādējādi vājinās atmiņa, uztvere, palēnām attīstās demence. Šobrīd Alchemiera slimību izārstēt nevar. Baiba Jansone ar kolēģiem sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta ķīmiķiem un Oslo Universitātes zinātniekiem meklē atbildi, kā panākt kaitīgo beta amiloīda savienojumu izvadi no smadzeņu audiem. Mērķis ir radīt terapijas pieeju, kas toksiskās vielas caur asinsriti izvadītu no centrālās nervu sistēmas.
Kamēr zāļu nav, zinātnieki uzsver profilakses nozīmi. Ja gribi možu prātu visu mūžu, esi apzināti aktīvs, pilnveido personību, veselīgi ēd. Ja ir cukura diabēts vai augsts asinsspiediens, tas noteikti ir iedarbīgi jāārstē. Un, protams, jātrenē atmiņa!
Baiba pati cenšas atcerēties telefona numurus, paroles, banku kodus, nevis uzticēt tos lietotnēm vai tehnoloģijām – tas ir svarīgi, lai smadzenes "neierūsētu".

Baiba lepojas, ka pieder Latvijas zinātnieku saimei, un ir pārliecināta – mēs esam jaudīgi un ļoti spējīgi! LU Medicīnas fakultātes Farmakoloģijas katedras laboratorija, iekārtas un aprīkojums ir Eiropas valstu līmenī. Tas ļauj starptautiskā mērogā sekmīgi attīstīt arī citus pētījumus par slimībām, kas saistītas ar nervu sistēmu, tādām kā insults, šizofrēnija, Pārkinsona slimība un citas.

Baibas sirdslieta ir arī topošo ārstu, farmaceitu un zobārstu izglītošana farmakoloģijā. Lekcijās viņa vienmēr akcentē medicīnas un zinātnes ciešo saikni. Māca, ka ārsts nevar būt konveijera darbinieks, kas strādā bez jaunrades, pēc principa "noskaidroju diagnozi, izrakstīju medikamentu receptes, un tā ir visa ikdienas jaunrade".

"Katram, kas strādā medicīnā, ir jābūt ar sirdi un prātu arī pētniecībā. Jāmeklē cēloņi, aktīvi jāsadarbojas ar klīniskās laboratorijās strādājošajiem zinātniekiem. Līdz šim daudz esam sekojuši tam, ko pēta citās valstīs, bet svarīgi ir apzināties, ka varam pētīt un atklāt arī pašu mājās," uzsver zinātniece.

--

Jau ceturto gadu Izglītības un zinātnes ministrija sabiedrību iepazīstina ar Latvijas zinātnes izcilniekiem, veidojot kalendāru un izstādi #ZinātneLatvijai. 2021. gada Latvijas zinātnes kalendārā atradīsi īsus video stāstus par 14 izciliem pētniekiem un viņu darbu. Ik nedēļu publicēsim divus stāstus arī sadaļā "Campus".

MedicīnaAlcheimera slimībaAtmiņaZinātne Latvijai

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit