Paleontoloģijas centra Stokholmā zinātnieki paveikuši ko patiesi iespaidīgu, ar zinātnes palīdzību mūs nogādājot vairāk nekā miljonu gadu senā pagātnē. Proti, pirmo reizi sekvenēts DNS, kas vecāks par miljonu gadu. Iepriekš vecākais daļēji izpētītais genoms bija no sena zirgu radinieka paraugiem, kuru vecums tika lēsts robežās no 560 līdz 780 tūkstošiem gadu, vēsta ziņu aģentūra AFP.
DNS sekvenēts trīs mamutu atliekām. Minētie paraugi uzieti Sibīrijā, kur mūžīgajā sasalumā atradās ap miljonu gadu. Tie no zemes izcelti jau 1970. gados un uzglabāti Krievijas Zinātņu akadēmijā Maskavā.
Sākotnēji pētnieki paraugiem veica ģeoloģisko datēšanu. Proti, par atskaites punktu tika ņemtas vairākas citas dzīvnieku sugas, kas atrastas tādos pašos zemes slāņos, piemēram, nelieli grauzēji, un par kuriem jau ir zināms – tie dzīvojuši konkrētā laika posmā. Tādējādi iespējams noteikt aptuvenu atrasto paraugu vecumu. Šai metodei gan ir arī savas nepilnības, piemēram, dzīvnieku mirstīgās atliekas, sasaluma periodiem mainoties ar atkusni, var tikt izceltas augstākos zemes slāņos, kur atkal iesalt, nākot jaunam aukstajam periodam. Tādējādi reizēm augstākos un attiecīgi nesenākos planētas garozas slāņos var uziet dzīvnieku paliekas, kuras ir senākas par pašu slāni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
