Tas, ka vienā atsevišķā gadījumā kādam šķiet, ka kaut kas ir palīdzējis, ir ļoti vāji pierādījumi. Šādi skaisti un emocionāli stāsti mūs sasniedz tikai par to vienu gadījumu, kad kaut kas it kā ir nostrādājis. Par tiem simtiem un tūkstošiem gadījumu, kad kaķis gulēja uz vēdera un nekas nemainījās, mēs vienkārši nedzirdam, jo tie nav interesanti un neviens tos nestāsta. Tādēļ šādi viedokļi, kas balstīti uz atsevišķa indivīda pieredzi, jeb anekdotiski piemēri neko nepasaka par to, vai konkrētā terapija vai līdzeklis vispār ir efektīvs un palīdz. Tikpat labi cita cilvēka pieredze var būt pilnīgi pretēja: "Man arī kaķis gulēja uz vēdera. Man labāk nepalika. Mani anekdotiskie pierādījumi ir labāki par tavējiem!"
Statistikas apkopojumi un novērojumu pētījumi (gadījumu vai kohortas pētījumi) jau dod spēcīgākus pierādījumus. Tajos tiek vākti tūkstošiem šādu anekdotisku novērojumu, lai varētu pieņemt jau nedaudz ticamāku secinājumu: "99% no 1000 gadījumu kaķa sēdēšana uz vēdera nesamazina indivīda subjektīvo vēdersāpju izvērtējumu, tātad, visticamāk, kaķu terapija nestrādā."
Tomēr statistiskie pētījumi – daudzu anekdotisku pierādījumu apkopojums – var nedot skaidru atbildi. Turklāt nekontrolētos pētījuma apstākļos datu apkopotāji nemaz nevar zināt – varbūt cilvēki kopā ar "kaķa terapiju" lietoja arī pretsāpju tabletes vai citus līdzekļus? Pastāv arī risks, ka negodprātīgs pētījuma veicējs "ogo datos" jeb speciāli atlasa tikai gadījumus, kas ir viņam labvēlīgi, un ignorē visus pārējos! Šo iemeslu dēļ interesējošo jautājumu ir nepieciešams pētīt tālāk.
Dubultakli pētījumi nozīmē, ka gan pacients, gan arī ārsts nezina, kura grupa saņem īstās zāles, kura – placebo. Tādējādi tiek mazināta cilvēciskas kļūdas iespējamā ietekme uz pētījuma rezultātiem, piemēram, ārsta apzināta vai pat neapzināta atšķirīga attieksme pret katru no pētījumu grupām. Zāles strādā, ja grupa, kas saņem īsto tableti, uzrāda labākus rezultātus par placebo efektu – tendenci psiholoģiski sajusties labāk tikai no tā, ka kāds mums palīdzējis.
Tajos tiek apskatīti un kritiski izvērtēti desmitiem, reizēm tūkstošiem pētījumu, tūkstošiem pacientu dažādās valstīs, kuriem ir dotas konkrētās zāles vai viena konkrētā terapija. Ja atkārtoti pētījumu rezultāti atkal un atkal apstiprina, ka zāles strādā, tad ar visaugstāko drošības pakāpi varam teikt: "Mums ir spēcīgi pierādījumi, kas apliecina konkrēto zāļu efektivitāti konkrētās saslimšanas gadījumā."
Esam nogājuši pamatīgu ceļu no sākotnējā "man šķiet, ka kaķis uz vēdera palīdzēja pret sāpēm".
Šis ceļš ir fundamentāli svarīgs, jo zinātniskā metode un process ir vienīgais cilvēcei pieejamais veids, kā pamatoti noorientēties pasaulē. Protams, katrā konkrētajā jomā pētījumu veikšanas process var atšķirties no iepriekš ļoti vienkāršotā medicīnas pētījumu apraksta. Tomēr centies būt racionāls! Balsti savus lēmumus, dzīvi un ikdienu spēcīgos un kvalitatīvos pierādījumos.
--
Par šiem un citiem problemātiskās informācijas veidiem uzzini vairāk SkeptiCafe video un rakstu sērijā "Esi racionāls!", kas top ar CEPA un "Techsoup" atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
