Neseko akli visiem trendiem – īsi par līdzskrējēja efektu  (4)

Pandēmijas izraisītās sekas jūtamas katru dienu. Rindas pie veikaliem, tukšas viesnīcas, slēgtas kafejnīcas. Nedrīkst nepieminēt jauno matu sakārtojumu modi, kas saucas "ļaujiet strādāt manam frizierim". Lielākā daļa cilvēku strādā no mājām, un arī uzradies brīvais laiks, ko veltīt jauniem vaļaspriekiem. Man apkārt visi sāka sportot, peldēt ledusaukstā ūdenī, likt bildes sociālajos tīklos ar saviem sasniegumiem. Es sāku ar jogu. Katru dienu vingroju un jutos lepna ar sevi. Protams, skatījos arī, kā vēl simtiem sieviešu dara to pašu.

Man apkārt tik daudz sieviešu to darīja, sociālie mediji bija tik pilni ar jogu, ka es sāku justies slikti, jo nerūpējos par savu ķermeni, neesmu gana lokana. Protams, svarīgākais – man nebija seksīgas bildes legingos sarežģītā jogas pozā, kuru varētu ielikt "Instagram".

Līdzskrējēja efekts (bandwagon effect) izpaužas kā tendence cilvēkiem pieņemt noteiktu uzvedību, stilu vai attieksmi tikai tāpēc, ka visi citi to dara. Jo vairāk cilvēku pieņem jauno uzvedību, jo lielāka varbūtība, ka citi cilvēki arī "skries līdzi". Jo vairāk cilvēku sāka praktizēt jogu, jo vairāk arī es gribēju to pamēģināt.

Cilvēka smadzenes cenšas pēc iespējas efektīvāk apstrādāt informāciju, tāpēc tās izmanto jau gatavus īsceļus, kas palīdz ātrāk pieņemt lēmumus. Tādā veidā tiek izlaists informācijas izvērtēšanas process un rodas kļūdas.

Piemēram, sabiedrībā ir iesakņojies uzskats, ka pēc vidusskolas uzreiz ir jādodas tālāk studēt augstskolā. Lai arī šāda ideja ne visiem vidusskolēniem liekas pareiza, daļa vecāku un sabiedrības spiediena rezultātā iestāsies kādā augstskolā, lai jau pēc pusgada izstātos.

Šādu impulsīvu lēmumu pieņemšana, nebalstoties uz saviem spriedumiem, notiek, jo gandrīz visi cilvēki vēlas tikt atzīti, vēlas iederēties, vēlas pieslieties uzvarētāju pusei (un augstskolas pabeigšana noteikti pieskaitās pie uzvarētājiem). Tieši tāpēc līdzskrējēja efekts ir tik izplatīts sabiedrībā. To var saskatīt modē, mūzikā, popkultūras vidē, sportā, finanšu jomā un citur.

Šī efekta ietekme saskatāma lielākos un mazākos mūsu ikdienas lēmumos un bieži vien ir nekaitīga. Piemēram, kāds nopirks jaunu kleitu, jo skolā visām stilīgajām meitenēm tāda arī ir, vai kāds sāks klausīties džezu, jo tas kļuvis pasaulē tik populārs, vai arī tu pamēģināsi jaunu recepti, jo pamanīji, ka visi draugi "Facebook" par to vien runā. Cilvēki citu ietekmē sāk pievērsties aktīvākam dzīvesveidam, klausās vienu un to pašu mūziku, veido jaunus, pozitīvus ieradumus, kas ir tikai apsveicami.

Tomēr individuālās kritiskās domāšanas trūkumam ir arī negatīvas sekas, ko aktīvi izmanto dažādas sociālas un politiskas kustības. Labs piemērs tālu nav jāmeklē – jo vairāk cilvēku skaļi paudīs maldinošu informāciju par vakcīnām, biedēs ar šausmīgiem blakusefektiem, jo lielāka iespējamība, ka arī citiem būs bail vakcinēties. Līdzskrējēja efekts plašākā mērogā jau ir drauds kopīgajai sabiedrības veselībai.

Atceries, ka vienmēr būs cilvēki, kas izmantos šo efektu savā labā. Lai gan nav iespējams pilnībā izvairīties no impulsīviem lēmumiem, kas izdarīti apkārtējo spiediena varā, ir dažas lietas, ko varam mācīties. Pirmkārt, mēģini palēnināt savu lēmumu pieņemšanas procesu. Dod sev laiku apsvērt visas detaļas. Padomā, vai šis lēmums ir populārs citu cilvēku vidū? Otrkārt, mēģini pieņemt lēmumu vidē, kur nejūti citu cilvēku spiedienu. Visbeidzot, apsver alternatīvas iespējas, kas būtu pretējas vairākuma viedoklim. Varbūt tas var pavērt vēl nezināmu pusi, kas ir daudz piemērotāka tieši tev! Esi racionāls un neskrien līdzi pārējiem!

--

Par šiem un citiem problemātiskās informācijas veidiem uzzini vairāk SkeptiCafe video un rakstu sērijā "Esi racionāls!", kas top ar CEPA un "Techsoup" atbalstu.