Distancēties, lai pietuvotos. Pētnieci Daci Dzenovsku interesē pandēmija un tukšums  (2)

Kam pievērsīsieties savā runā RSU Zinātnes nedēļā?

Tiku uzaicināta, lai runātu par ļoti sarežģīto tēmu "pandēmija un sabiedrība". Kādu laiku pārdzīvoju, ka gandrīz ik dienu mainu domas par lekcijas galvenajām tēzēm, līdz atskārtu, ka tas būtībā ir šī laika simptoms. Kamēr tiecamies izzināt situāciju, kas norisinās mūsu acu priekšā, ir jāatceras, ka mums kā humanitāro un sociālo zinātņu pētniekiem ir būtiski ievērot kritisku atstatumu, lai spētu saskatīt konkrētā fenomena kontūras. Īpaši būtiski tas ir tādēļ, ka uz pandēmiju nav jāraugās vien kā uz epidemioloģisku, bet arī kā uz biosociālu notikumu ar ilgtermiņa ietekmi uz sociālajām attiecībām, politiku, lēmumu pieņemšanu.

Vēlos pievērst klausītāju uzmanību tam, ko nozīmē radīt zināšanas un pieņemt lēmumus šādos apstākļos, kas strauji mainās šeit un tagad. Runāšu arī par to, cik daudz vispār esam spējīgi pilnvērtīgi šos apstākļus izprast.

Es ar interesi raugos, kā cilvēki pārvietojas pandēmijas kontekstā, kādi ir šīs pārvietošanās ierobežojumi un ko tas viss mums stāsta par nācijvalsts lomu globalizācijas apstākļos. Sevišķi pievēršu uzmanību cerībām, kuras saistītas ar cilvēku pārvietošanos, piemēram, novērojumiem, ka Austrumeiropas migranti atgriežas savā dzimtenē un ka tas varētu līdzēt lauku un mazo pilsētu atdzimšanā. Tik tiešām, nekustamo īpašumu biznesā laukos redzama zināma kustība, bet grūti pateikt, cik šīs tendences būs noturīgas un kāda ir to teritoriālā distribūcija. Iespējams, ka cilvēki ir nodrošinājušies ar vairākām mājvietām dažādās valstīs, kurās patverties, ja situācija to prasa. Respektīvi, tā vietā, lai atgrieztos, cilvēki, pieļauju, izmanto mobilitāti kā apdrošināšanas mehānismu.

Kas būtu tas, ko jūs vēlētos, lai auditorija atminas pēc jūsu runas?

Es būtu ļoti priecīga, ja klausītāji dotos mājās, nedaudz dziļāk pievērsušies jautājumam, kādas ir zināšanu radīšanas iespējas un ierobežojumi pandēmijas laikā. Kā akadēmiķi, eksperti, politiķi rīkojas neskaidrā situācijā, vai spēj kritiski orientēties? Nedomāju, ka spēšu sniegt atbildes, taču noteikti ceru, ka man izdosies aicināt klausītājus domāt mazliet kritiskāk.

Un ko jūs cerat gūt no Zinātnes nedēļas pati sev?

Esmu ārkārtīgi ieinteresēta tieši starpdisciplinārajā aspektā. Domāju, ka Rīgas Stradiņa universitāte ir izcila vieta, kur šķērsot disciplīnas, jo īpaši tagad, kad pandēmija paģēr ne tikai epidemioloģisku skatpunktu, bet arī sadarbību starp dabaszinātnēm un sociālajām zinātnēm. Šī ir izcila vieta, kur smelt šādas zināšanas.

--

Oksfordas Universitātes asociētā profesore Dace Dzenovska ar tēmu "The Politics of Emptiness in the Time of the Pandemic" uzstāsies Zinātnes nedēļas atklāšanas plenārsesijā 24. martā. "Mani kā antropologu interesē, ko jaunu varam uzzināt par pasauli, ja padziļināti un salīdzinoši pētām šo it kā pazīstamo, bet tai pat laikā arī jauno parādību – tukšošanos," stāsta zinātniece. Konferencē viņa runās par to, kas kopīgs un atšķirīgs pirms un pēc koronavīrusa tukšuma paveidiem. Tukšošanās fenomenu Dace Dzenovska pēta ar Eiropas Zinātnes padomes granta atbalstu.

RSU Zinātnes nedēļa ir vērienīgs starptautisks notikums, ko augtskola rīko ik pēc diviem gadiem. Šogad tā notiks no 22. līdz 26. martam, kad tiešsaistē norisināsies piecas starptautiskas konferences, aptverot gan veselības aprūpes, gan sociālo zinātņu jomas. Vairāk interviju ar šā gada RSU Zinātnes nedēļas runātājiem pieejamas šeit.