Sejas aizsargmaska
Foto: AP/Scanpix/LETA

Jau gadu dzīvojam pandēmijas ēnā. Pērn pavasarī lielākās debates bija par to, vai sejas aizsargmasku vilkšanai ir jebkāda nozīme vīrusa izplatības ierobežošanā. Nu par to šaubu nav – sejas maskas ir viens no vairākiem piesardzības pasākumiem, kas, pielietots kopā ar citiem, var iegrožot vīrusa izplatību. Jau vasarā fokuss tika vērsts uz to, kuras maskas labākas ikdienas lietošanai – tika pētīti dažādi materiāli un to īpašības. Nupat veiktā eksperimentā papildu "apstiprinājuma zīmogu" saņēmusi kokvilna.

Iepriekš dažādi materiāli pārbaudīti tad, kad ir sausi, taču tādējādi netika ņemts vērā viens būtisks aspekts. Kokvilna ir viens no tiem materiāliem, kurš atkārtoti izmantojamās sejas aizsargmaskās tiek lietots ļoti bieži. Taču, ja medicīniskās vienreizlietojamās maskas ideālā gadījumā būtu jāmaina ik pēc dažām stundām un pēc lietošanas jāizmet, tad ar kokvilnas vai cita auduma masku nereti staigājam ilgāk, kā rezultātā tā tiek "pieelpota" – no mūsu izelpas kļūst mitra. Ko tas nozīmē maskas efektivitātei, lūkoja noskaidrot ASV Nacionālā standartu un tehnoloģiju institūta materiālzinātnieks Kristofers Zangmeisters ar kolēģiem.

Viņa komanda pārbaudīja daļiņu caurlaidību deviņiem dažādiem kokvilnas materiāliem un sešiem dažādiem sintētiskajiem materiāliem pie 55% gaisa mitruma (atskaites punkts) un pie 99% gaisa mitruma (aptuveni tik liels mitruma līmenis ir mūsu izelpā).

Pētnieki eksperimentā kā vīrusu pārnēsājošo daļiņu un aerosola aizvietotāju izmantoja ārkārtīgi nelielas sāls daļiņas – tieši šo metodi, lai noteiktu filtrēšanas īpašības sejas masku materiāliem, iesaka ASV Slimību kontroles un novēršanas centra institūts, kas atbildīgs par darba drošības jautājumiem.

Auduma gabaliņi tika ievietoti kontrolētā vidē ar gaisa mitrumu 55% vai 99% un turēti tik ilgi, kamēr tie sasniedz apkārtējās vides mitrumu. Tad cauri testējamam audumam tiek pūsts ar dažāda izmēra sāls daļiņām piesātinātais gaiss ar aptuveni tādu ātrumu, kāds piemīt cilvēka izelpai.

Aprēķinot daļiņu koncentrāciju pirms filtrācijas cauri materiālam un pēc tam, pētnieki noteica katra materiāla efektivitāti abos scenārijos – pie 55% un 99% gaisa mitruma. Izrādās, ka kokvilnas spēja izfiltrēt dažādu izmēru daļiņas tad, kad audums ir mitrs, būtiski uzlabojas – vidēji par 33% (diapazons no 12% līdz 45%), atkarībā no auduma tipa. To nevarēja teikt par sintētiskajiem audumiem. Medicīnisko masku un N95 respiratoru efektivitāte bija vienlīdz augsta gan zema, gan augsta mitruma vidē.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Kāpēc kokvilnas īpašības uzlabojas, kad maska ir "pieelpota", bet sintētisko materiālu īpašības nē? Kokvilna ir hidrofila, proti, tā labi absorbē ūdeni. Tādējādi, absorbējot ūdeni no mitruma mūsu izelpā, kokvilnas maskās rodas relatīvi mitra vide. Kad cauri audumam ceļo mikroskopiskas daļiņas, tās daļu no šī mitruma absorbē un attiecīgi kļūst nedaudz lielākas izmērā, kas savukārt palielina varbūtību, ka daļiņa "iestrēgs" audumā. Visefektīvākais bija kokvilnas flanelis. Turpretī lielākā daļa sintētisko materiālu ir hidrofobi, proti tie slikti absorbē ūdeni, tāpēc to filtrēšanas spējas mitrā vidē īpaši nemainās.

Taču! Ņem vērā, ka pat divu slāņu kokvilnas flaneļa maska absorbē visai niecīgu mitruma daudzumu no mūsu izelpas – vien ap 150 miligramiem jeb aptuveni tik daudz ūdens, cik divos pilienos. Tādējādi aizvien ir pietiekama gaisa caurlaidība, lai neapgrūtinātu normālu elpošanu.
Tas, ka kokvilnas maskas, absorbējušas mitrumu no izelpas, šajā eksperimentā uzrādīja labākas filtrējošās īpašības, nenozīmē, ka maskas apzināti jāsaslapina.
Tieši pretēji – tiek uzsvērts, ka maska jāmaina, ja tā kļuvusi pārāk mitra ārēju faktoru ietekmē (piemēram, slapjš sniegs, lietus utt.). Tāpat netiek rekomendēts maskas izmantot, piemēram, peldēšanās laikā.

Šis ir laboratorijas apstākļos veikts eksperiments – tas sniedz zināmu ieskatu materiālu īpašību izmaiņās dažādos apstākļos, bet labākas izpratnes gūšanai par šo materiālu veiktspēju tie jātestē reālos apstākļos un reālā vidē, ko uzsver arī pētījuma autors Zangmeisters.

Pētījumā ieteikts – laba prakse būtu ikdienā pa rokai turēt vairākas atkārtoti izmantojamas auduma maskas, kuras regulāri maināmas un lietojamas atkal pēc kārtīgas izmazgāšanas. Tas būtu arī videi draudzīgāks variants par vienreiz lietojamām sejas aizsargmaskām. Tomēr vēlreiz jāatgādina, ka sejas aizsargmaskas pašas par sevi nav glābiņš, bet gan tikai viens no (kaut būtisks) piesardzības pasākumiem, kas var palīdzēt iegrožot pandēmiju. Tāpat jāievēro distance no citiem, bieži jāmazgā un jādezinficē rokas, bieži jāvēdina telpas, jāizvairās bez vajadzības uzturēties publiskās vietās, kuras apmeklē liels skaits cilvēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!