Jau gadu dzīvojam pandēmijas ēnā. Pērn pavasarī lielākās debates bija par to, vai sejas aizsargmasku vilkšanai ir jebkāda nozīme vīrusa izplatības ierobežošanā. Nu par to šaubu nav – sejas maskas ir viens no vairākiem piesardzības pasākumiem, kas, pielietots kopā ar citiem, var iegrožot vīrusa izplatību. Jau vasarā fokuss tika vērsts uz to, kuras maskas labākas ikdienas lietošanai – tika pētīti dažādi materiāli un to īpašības. Nupat veiktā eksperimentā papildu "apstiprinājuma zīmogu" saņēmusi kokvilna.
Iepriekš dažādi materiāli pārbaudīti tad, kad ir sausi, taču tādējādi netika ņemts vērā viens būtisks aspekts. Kokvilna ir viens no tiem materiāliem, kurš atkārtoti izmantojamās sejas aizsargmaskās tiek lietots ļoti bieži. Taču, ja medicīniskās vienreizlietojamās maskas ideālā gadījumā būtu jāmaina ik pēc dažām stundām un pēc lietošanas jāizmet, tad ar kokvilnas vai cita auduma masku nereti staigājam ilgāk, kā rezultātā tā tiek "pieelpota" – no mūsu izelpas kļūst mitra. Ko tas nozīmē maskas efektivitātei, lūkoja noskaidrot ASV Nacionālā standartu un tehnoloģiju institūta materiālzinātnieks Kristofers Zangmeisters ar kolēģiem.
Viņa komanda pārbaudīja daļiņu caurlaidību deviņiem dažādiem kokvilnas materiāliem un sešiem dažādiem sintētiskajiem materiāliem pie 55% gaisa mitruma (atskaites punkts) un pie 99% gaisa mitruma (aptuveni tik liels mitruma līmenis ir mūsu izelpā).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
