Nu jau vairāk nekā gadu dzīvojam SARS-CoV-2 jeb jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmijas zīmē. Tā daudziem laupījusi dzīvību, atstājusi ilgstošas sekas uz veselību – gan fizisko, gan garīgo –, kā arī pamatīgi nobremzējusi ekonomiku globālā mērogā. Labā ziņa ir tā, ka aizvadītajā gadā pasaules zinātniskā kopiena arī vienojās bezprecedenta mēroga pūliņos šo sabiedrības veselības krīzi atrisināt. Rezultāts – jau šobrīd ir nevis viena, bet vairākas efektīvas vakcīnas, kas glābs dzīvības. Sliktā ziņa ir tā, ka šī noteikti nebūs pēdējā pandēmija, kura cilvēcei būs jāpārdzīvo. Kuri vīrusi rada potenciāli liekākos riskus nākotnē? To lūkoja noskaidrot zinātnieki, izstrādājot brīvpieejas rīku "SpillOver".
Kā jau vedina domāt rīka nosaukums "SpillOver", runa ir par vīrusu "pārmešanos" no vienas populācijas uz citu. Precīzāk – tiem vīrusiem, kas vispirms izplatās vienas vai vairāku sugu dzīvnieku populācijā, bet vienā brīdī "pārmetas" uz cilvēku populāciju. Jāatgādina, ka arī jaunā koronavīrusa gadījumā runa ir par zoonotisku pārnesi. Versijas par to, kas ir galvenais vīrusa rezervuārs dabā, ir vairākas, taču šis aizvien ir atvērts jautājums. Pasaules Veselības organizācijas vietnē 30. martā informēts par rezultātiem pēc starptautiskas zinātnieku komandas viesošanās Uhaņā, kur tie laikā no šā gad 14. janvāra līdz 10. februārim vāca datus, lai uzzinātu vairāk par vīrusa izcelsmi. Secinājumi ir tādi, ka aizvien par vīrusa rezervuāru dabā un tā ceļu no dzīvnieku populācijas līdz cilvēku populācijai ar 100 procentu garantiju apgalvot nevar. PVO ģenerāldirektors Tedross Adanoms Gebrejesuss uzsvēra – PVO ieskatā, visas hipotēzes aizvien ir aktuālas. "Šis ziņojums ir svarīgs sākuma punkts, ne pabeigts darbs. Mēs aizvien neesam atraduši vīrusa avotu. Ir jāturpina sekot zinātnei un jāizskata pilnīgi visi iespējamie varianti. Atrast vīrusa avotu – tas prasa laiku. Taču mēs to esam parādā pasaulei, lai kolektīvi varētu samazināt risku, ka kas tāds atkārtojas," PVO vietnē citēts organizācijas vadītājs.
Kā nākotnē labāk sagatavoties, lai šādu vīrusu izplatīšanos apturētu jau pavisam drīz pēc vīrusa "pārmešanās" no dzīvniekiem uz cilvēku populāciju? Te lieti noderētu izvērtējums – kuri tad ir tie mums zināmie dzīvnieku vīrusi, kas rada vislielākos potenciālos riskus nākotnē? Tieši šādu informāciju lūkoja sniegt pētnieku komanda, kas radīja atvērto datu rīku "SpillOver", kas funkcionē kā bīstamo vīrusu "tops".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
