Nu jau vairāk nekā gadu dzīvojam SARS-CoV-2 jeb jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmijas zīmē. Tā daudziem laupījusi dzīvību, atstājusi ilgstošas sekas uz veselību – gan fizisko, gan garīgo –, kā arī pamatīgi nobremzējusi ekonomiku globālā mērogā. Labā ziņa ir tā, ka aizvadītajā gadā pasaules zinātniskā kopiena arī vienojās bezprecedenta mēroga pūliņos šo sabiedrības veselības krīzi atrisināt. Rezultāts – jau šobrīd ir nevis viena, bet vairākas efektīvas vakcīnas, kas glābs dzīvības. Sliktā ziņa ir tā, ka šī noteikti nebūs pēdējā pandēmija, kura cilvēcei būs jāpārdzīvo. Kuri vīrusi rada potenciāli liekākos riskus nākotnē? To lūkoja noskaidrot zinātnieki, izstrādājot brīvpieejas rīku "SpillOver".
Kā jau vedina domāt rīka nosaukums "SpillOver", runa ir par vīrusu "pārmešanos" no vienas populācijas uz citu. Precīzāk – tiem vīrusiem, kas vispirms izplatās vienas vai vairāku sugu dzīvnieku populācijā, bet vienā brīdī "pārmetas" uz cilvēku populāciju. Jāatgādina, ka arī jaunā koronavīrusa gadījumā runa ir par zoonotisku pārnesi. Versijas par to, kas ir galvenais vīrusa rezervuārs dabā, ir vairākas, taču šis aizvien ir atvērts jautājums. Pasaules Veselības organizācijas vietnē 30. martā informēts par rezultātiem pēc starptautiskas zinātnieku komandas viesošanās Uhaņā, kur tie laikā no šā gad 14. janvāra līdz 10. februārim vāca datus, lai uzzinātu vairāk par vīrusa izcelsmi. Secinājumi ir tādi, ka aizvien par vīrusa rezervuāru dabā un tā ceļu no dzīvnieku populācijas līdz cilvēku populācijai ar 100 procentu garantiju apgalvot nevar. PVO ģenerāldirektors Tedross Adanoms Gebrejesuss uzsvēra – PVO ieskatā, visas hipotēzes aizvien ir aktuālas. "Šis ziņojums ir svarīgs sākuma punkts, ne pabeigts darbs. Mēs aizvien neesam atraduši vīrusa avotu. Ir jāturpina sekot zinātnei un jāizskata pilnīgi visi iespējamie varianti. Atrast vīrusa avotu – tas prasa laiku. Taču mēs to esam parādā pasaulei, lai kolektīvi varētu samazināt risku, ka kas tāds atkārtojas," PVO vietnē citēts organizācijas vadītājs.
Kā nākotnē labāk sagatavoties, lai šādu vīrusu izplatīšanos apturētu jau pavisam drīz pēc vīrusa "pārmešanās" no dzīvniekiem uz cilvēku populāciju? Te lieti noderētu izvērtējums – kuri tad ir tie mums zināmie dzīvnieku vīrusi, kas rada vislielākos potenciālos riskus nākotnē? Tieši šādu informāciju lūkoja sniegt pētnieku komanda, kas radīja atvērto datu rīku "SpillOver", kas funkcionē kā bīstamo vīrusu "tops".
Šobrīd ir droši zināms, ka ap 250 vīrusu ir zoonotiski, proti, jau notikusi pārnese no dzīvniekiem uz cilvēkiem. Tādi ir, piemēram, Lasas vīruss, Ebolas vīruss, Nipa vīruss.Taču potenciāli zoonotisko vīrusu varētu būt pat 500 tūkstoši, akadēmiskajā izdevumā "Proceedings of the National Academy of Sciences" raksta rīku izstrādājušie zinātnieki.
Lai sarindotu vīrusus pēc to potenciālās bīstamības, vērā ņemti vairāk nekā 30 faktori. Piemēram, cik daudz dažādu dzīvnieku sugu konkrētais vīruss spēj inficēt, cik bieži cilvēki nonāk saskarē ar šo sugu dzīvniekiem, vīrusa "lipīgums", mežu izciršana, urbanizācija utt. Rīkā pagaidām iekļauti 887 dzīvnieku populācijās cirkulējoši vīrusi un sarindoti pēc riska inficēt cilvēkus.
Iespējams atlasīt, vai topā uzrādīt jau zināmus zoonotiskos vīrusus vai tikai tādus, kas cilvēku populācijā vēl nav izplatījušies. Par katru pieejama pamatinformācija – kurai vīrusa dzimtai un ģintij vīruss pieder, kurās pasaules vietās vīruss cirkulē, vai notiek pārnese no dzīvniekiem uz cilvēkiem un no cilvēkiem uz cilvēkiem.
Uzklikšķinot uz saites "Full Details", iespējams izpētīt katru no atsevišķajiem riska faktoriem katram no sarakstā esošajiem vīrusiem, kā arī aplūkot dabā atrastos gadījumus interaktīvā kartē.
Kuri tad ir "niknākie" vīrusi? No tiem, kas mums jau zināmi kā zoonotiski, nekādu pārsteigumu – pirmo trijnieku aizņem Lasas vīruss, jaunais koronavīruss un Ebolas vīruss attiecīgi ar 91, 87 un 87 punktiem no 155 iespējamajiem. Tiem seko un desmitnieku noslēdz Seulas vīruss, Nipa vīruss, E hepatīts, Mārburgas vīruss, pērtiķu imūndeficīta vīruss (SIV, no kā attīstījies cilvēku imūndeficīta vīruss HIV), trakumsērgas vīruss un limfocitārā horiomeningīta vīruss.
Savukārt, iestatot filtru, lai tiek rādīti tikai vīrusi, kas vēl nav izplatījušies cilvēku populācijā (vismaz par tādiem gadījumiem vēl nav zināms), topa augšgalā ir koronavīruss 229E, Rhousetta ģints sikspārņu koronavīruss HKU9, bētakoronavīruss Rp3, peļu koronavīruss un Chaerephon ģints sikspārņu koronavīruss Kenijā (KY22/2006).
Uzskaitīt varētu ilgi, taču tiem, kam ir interese, labāk pašiem doties uz "SpillOver" rīka vietni un mesties iekšā izpētē – klikšķini šeit.
Savukārt rīka autori atgādina, ka šī platforma nav slēgta – citi pētnieki aicināti iesaistīties ar saviem datiem par jau sarakstā iekļautajiem vīrusiem vai projekta autoriem iesniegt datus arī par tādiem, kas sarakstā vēl nav. Autori cer, ka ar šādu starptautisku sadarbību vairosim izpratni par vīrusu radītajiem draudiem un nākotnē spēsim tos prognozēt jau savlaicīgāk, tādējādi arī ātrāk ieviešot pretpasākumus, lai nākamie zoonotiskie vīrusi neizvēršas planētas mēroga sērgā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
