Nav izslēgts, ka tīmeklī jau pirms krietna laika esi redzējis šādu vai līdzīgu tekstu angliski vai latviski: "Sskaaņā ar Kmberiadžs Uinveritsātes pīētjuma reuzltiātem, nav sravīgi, kdāā scīebā vādrā ir butri. Savrīgi, lai pmriais un pdēējais butrs ir ītasjā vtieā. Prāējie butri var būt plniīgi saajukti, bet tsekts tapāt būs ilazsāms bez pborlēāmm. Tas tēāpc, ka clivēks nealsa ktaru bturu aestviķši, bet gan vsiu vādru kupomā."
Nejaucot burtu secību: "Saskaņā ar Kembridžas Universitātes pētījuma rezultātiem, nav svarīgi, kādā secībā vārdā ir burti. Svarīgi, lai pirmais un pēdējais burts ir īstajā vietā. Pārējie burti var būt pilnīgi sajaukti, bet teksts tāpat būs izlasāms bez problēmām. Tas tāpēc, ka cilvēks nelasa katru burtu atsevišķi, bet gan visu vārdu kopumā."
Šis teksts tīmeklī ik pa laikam "uzpeld" jau kopš 2003. gada, taču patiesībā saistības ar Kembridžas Universitāti, kādu konkrētu šīs universitātes pētnieku vai kādu tajā veiktu pētījumu tam gan nav – tā ir interneta "pīle". Taču būtība nemainās – mēs spējam izlasīt vārdus arī tad, ja burtu secība ir sajaukta (ar dažiem nosacījumiem), un šo efektu daļēji izskaidro arī dažs labs pētījums, vien ne Kembridžas Universitātes, uz kuru ir atsauce populārajā teksta fragmentā.
2011. gadā Glāzgovas Universitātes zinātnieki ar šo parādību tieši nesaistītā pētījumā noskaidroja – kad kāda informācijas vienības daļa tiek aizklāta vai kā citādi padarīta slikti salasāma/saskatāma, mūsu uztvere "tukšumus" aizpilda ar informāciju, ko mēs sagaidām. Piemēram, ja redzam vārdu "eksp*****nts", tukšumu liela daļa no mums automātiski aizpildīs ar trūkstošo un izlasīs "eksperiments".
"Mūsu prāts pats saliek neticami sarežģītas puzles, izmantojot visus tos informācijas fragmentus, kas tam pieejami. Tie atkarīgi gan no konteksta, kādā redzam konkrēto informācijas vienību, gan mūsu atmiņām, iepriekšējās pieredzes un uztveres," izdevumam "Science Alert" skaidro pētnieks Freizers Smits, viens no šī pētījuma autoriem.
"Mēs nemitīgi sagaidām (neapzināti prognozējam) to, ko redzēsim, dzirdēsim vai sajutīsim nākamo. Ja attēla daļas ir aizklātas, mums aizvien ir visai skaidrs priekšstats, kā jāizskatās visam objektam kopumā. Kad tieša informācijas ieguve nav iespējama (aizklāta kāda objekta daļa), mūsu prāts aizvien prognozē un mēģina piedāvāt variantus, kam tad jābūt aiz aizklātās daļas, liekot lietā citas maņas un kontekstu," komentē Glāzgovas Universitātes Neirozinātnes un psiholoģijas institūta pētnieks doktors Larss Mukli.
Kaut ne tieši tas pats, arī sajaukto burtu gadījumā daļa informācijas pēc būtības ir padarīta nesaprotama, ja ne tiešā veidā aizklāta. Taču, kamēr vien vārds nav pārāk garš, pirmais un pēdējais burts ir īstajās vietās, kā arī ir pieejamas visas nepieciešamās sastāvdaļas (pārējie burti, kaut sajauktā secībā), lielā daļā gadījumu mēs spējam šo informāciju atšķetināt bez lielām problēmām.
Kad šis teksta fragments tīmeklī izplatījās pirms gandrīz 20 gadiem, protams, Kembridžas Universitāte saņēma virkni jautājumu. Mets Deiviss, pētnieks, kurš strādāja Kembridžas Universitātē, nebija par šādu pētījumu dzirdējis, tāpēc nolēma papētīt, kur šai informācijai "aug kājas". Deivisam izdevās noskaidrot, ka oriģinālos eksperimentus ar burtu randomizāciju jeb sajaukšanu vietām 1976. gadā veica pētnieks Greiems Roulinsons, izstrādājot savu doktora disertāciju Notingemas Universitātē. Roulinsons kopumā veicis 16 eksperimentus un secinājis – jā, cilvēki spēj izlasīt un uztvert tekstu, ja vārdos pa vidu burti sajaukti vietām.
Taču ir vairāki nosacījumi:
- pirmkārt, to ir daudz vieglāk izdarīt ar vārdiem, kas nav pārāk gari;
- otrkārt, tekstu ir vieglāk uztvert, ja pa vidu ir īsi saikļi (vai, un, bet utt. – šajos vārdos secība netiek sajaukta, jo paliek spēkā nosacījums, ka pirmajam un pēdējam burtam jābūt pareizajās vietās). Šie saikļi palīdz saglabāt teikumu struktūru, tādējādi mūsu prātam ir vieglāk uztvert kontekstu un "aizpildīt tukšumus";
- treškārt, vieglāk tekstu uztvert tad, ja vietām samainīti blakus esošie burti, nevis, piemēram, 10 burtu vārdā otrais burts pārnests uz astoto vai devīto pozīciju;
- ceturtkārt, tekstu vieglāk uztvērt, ja vārdos, kur viens otram blakus divi vienādi burti, tie arī pēc sajaukšanas atrodas blakus. Piemēram, vārdu "attiecības" būs vieglāk izlasīt, ja pēc sajaukšanas tas būs "aittecīabs", nevis "atitecbaīs".
- piektkārt, palīdz arī tas, ja teksta saturs nav pārāk sarežģīts un specifisks.
Darbojas vēl vairāki faktori, kas sajauktu burtu tekstu palīdz uztvert vieglāk vai tieši pretēji – padara šo uzdevumu sarežģītāku, taču gana runāts! Piedāvājam pašam pamēģināt, cik labi spēj uztvert tekstu ar sajauktiem burtiem.
12 gadus vecais Jēkabs Meijers ir uzprogrammējis rīku, kurā vari iekopēt jebkuru tekstu un sajaukt burtus vietām – klikšķini šeit!
"Pašu pieredze rāda, ja vārdā ir vairāk par astoņiem burtiem, tad, pilnīgi to sajaucot, vārda nozīmi saprast ir pagrūti. Tāpēc programma dod iespēju izvēlēties jaukšanas pakāpi. Proti, iespējams izvēlēties, cik garos fragmentos pirms jaukšanas tiks sadalīts vārds, lai burti "neaizceļo" pārāk tālu uz vārda vienu vai otru pusi," skaidro Aivis un Jēkabs Meijeri. Jāatceras, ka minimālais fragments ir četri burti, jo šādus vārdus iespējams sajaukt tikai vienā veidā – vidējos divus burtus samainot vietām.
Tekstus vari droši kopēt gan ar visām pieturzīmēm (programma tās atpazīs un vārdam pa vidu neiejauks), gan arī svešvalodās. Aicinām eksperimentēt pašiem, pakāpeniski palielinot sarežģītības pakāpi!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
