Par Saules stabu saucam parādību, kad no horizonta uz augšu stiepjas vertikāls gaismas stabs. Saules stabu parasti varam novērot neilgi pirms saulrieta rietumu pusē un ap saullēkta laiku austrumos. Reizēm tas redzams pat tad, kad saule vēl (vai jau) ir aiz horizonta. Līdzīgus gaismas stabus var izraisīt arī citi spožas gaismas avoti, pat spožs ielu apgaismojums naktī. Taču tam nepieciešami konkrēti apstākļi atmosfērā.
Vertikālos gaismas stabus varam novērot tad, ja atmosfērā ir ledus kristāli.
"Saules stabs rodas, pateicoties krītošiem ledus kristāliem. Tie ir sešstūraini un plakani. Gaismas stabs rodas no plakano virsmu atspulgiem – katra šī virsma darbojas kā spogulis," "Delfi" skaidro astronoms un fizikas fans Aivis Meijers. Turklāt būtisks ir ledus kristālu novietojums – ja tie būtu izkārtoti haotiski, mēs nenovērotu vis vertikālu stabu, bet drīzāk ko līdzīgu izplūdušam pleķim ap gaismas avotu.
Taču izrādās, ka šiem ledus kristāliem pašiem dabiski "patīk" biežāk novietoties puslīdz vienādi – ar plakano virsmu pret zemi. Meijers iesaka pamēģināt nelielu eksperimentu ar A4 lapu: "Ja paņemam A4 lapu un turam to pirkstos tā, lai pret zemi būtu vērsta lapas mala, nevis plakanā virsma, un palaižam lapu vaļā, tā pati novietosies ar plakano virsmu pret zemi un, lidinoties pa labi un kreisi, kritīs lejā." Līdzīgi ar plakano virsmu pret zemi kritiena laikā izvietojas arī ledus kristāli, un tieši tāpēc gaismas stabs ir vertikāls. Jo vairāk šādu ledus kristālu atmosfērā, jo izteiktāks būs gaismas stabs.
Gaismas stabi ir radniecīgas optiskās parādības halo, kurus arī izraisa gaismas laušana ledus kristālos, kuri atrodas aptuveni piecu līdz 10 kilometru augstumā. Halo varam vērot gan ap Sauli, gan ap Mēnesi. Stiprā salā ledus kristāli gaisā var veidoties jau daudz tuvāk zemei. Šajā gadījumā tos mēdz tēlaini dēvēt arī par "dimanta putekļiem", un radītais halo efekts ir patiesi krāšņs, kā vari redzēt attēlā zemāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
