Foto: Shutterstock
Covid-19 ietekmē cieš ne tikai elpceļi, bet teju visi orgāni un sistēmas, kas nodrošina organisma dzīvotspēju. Slimība kritiski iedarbojas uz aknu darbību, izraisa smagas neiroloģiskas sekas, bet dažiem pacientiem pēc atveseļošanās sāk aktīvi izkrist mati. Tāpat nu noskaidroti faktori, kas var kritiski samazināt izveseļošanās izredzes. Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieku komanda pastāstījusi, ko izdevies noskaidrot par Covid-19 attīstības gaitu pacientiem Rīgas lielajās slimnīcās.

Jau vēstīts, ka Latvijas zinātniekiem tika piešķirti vairāk nekā pieci miljoni eiro, lai pētītu jauno slimību un tās ietekmi uz dažādām Latvijas nozarēm – līdz pat daudzsološām perspektīvām zālēm pret koronavīrusu un mildronāta nozīmei Covid-19 novājinātas sirds gadījumā.

Daudzos jautājumos mūsu pētnieki ir krietni priekšā saviem kolēģiem Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, esam vienīgie Baltijā, kas sākuši koronavīrusa sekvenēšanas programmu ("genoma lasīšanu"), kas ļauj noteikt un uzraudzīt daudz lipīgākos un bīstamākos jaunos koronavīrusa celmus – britu, Dienvidāfrikas, Ugandas. Vairums Eiropas, tostarp arī mūsu Baltijas kaimiņu, pētnieku ar šādiem sasniegumiem palepoties nevar.

Aprīļa sākumā Rīgas Stradiņa universitātes rīkoto "Zinātnieku brokastu" laikā RSU pētnieku grupa infektoloģes, RSU epidemioloģijas katedras vadītājas profesores Ludmilas Vīksnas vadībā ziņoja, kādas koronavīrusa īpatnības un pārsteigumus viņiem izdevies atklāt, pētot pacientus Latvijas lielākajās slimnīcās.

Pēc šo pētījumu motīviem Ludmila Vīksna sagatavojusi 220 lappušu grāmatu – vadlīnijas mediķiem, kas cīnās ar koronavīrusu. "Sars-Cov-2 vīruss apvieno sevī visu to negatīvo, ko vien var iedomāties," teic profesore Vīksna. "Slimo aktīvi smagi, slimo neparasti, ko mēs tikai tagad diezgan labi saprotam. Ir bažas, ka tiem pacientiem, kuriem postkovida stāvoklī parādījās simptomi, kādi agrāk nemaz nebija bijuši, iepriekš slimojot, varbūt vēl būs kaut kāds otrais un trešais vilnis." Profesore iesaka izveidot pārslimojušo pacientu monitoringa sistēmu, lai neļautu attīstīties patoloģijām.

Visu trīs stundas ilgo "Zinātnieku brokastu" ierakstu skaties šeit.

Pētnieki atbild uz šādiem jautājumiem:

  • Kādus orgānus un sistēmas skar koronavīruss?
  • Kā mainījies Covid-19 kopš 2020. gada vasaras?
  • Kāda ir Covid-19 ietekme uz hroniskām slimībām?
  • Kādēļ Covid-10 uz onkoloģijas un HIV fona nav nāves spriedums?
  • Kāda dzimuma un vecuma cilvēkiem ir lielāks risks neizveseļoties?
  • Kādi rādītāji analīzēs un gēnos ir trauksmes signāls?
  • Kādus neiroloģiskos traucējumus provocē Covid-19?
  • Ja trāpa pa aknām, vai ir iespēja izārstēties?
  • Kādēļ stipra imunitāte ne vienmēr ir labi?
  • Kādēļ ir cilvēki, kas nesaslimst?

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!