Slavenajā specefektu grāvējā "Juras laikmeta parks" ir aina, kur karaliskais tiranozaurs dzenas pakaļ cilvēkiem džipā un vienā brīdī pat to panāk. Jau tad bija skaidrs, ka šajā ainā gigantiskā dinozaura spējas nav attēlotas pārāk precīzi – vai nu tas bija neticami ātrs tiranozaurs, vai neticami lēns džips. Pat skrienot pilnā ātrumā, šie dzīvnieki nespētu panākt automašīnu. Taču te runa ir par skriešanu. Savukārt Nīderlandes pētnieku grupa lūkoja pārskatīt to, cik ātrs patiesībā bija karaliskais tiranozaurs savā normālajā gaitā, vienkārši pastaigājoties un nedzenoties pakaļ nolūkotai maltītei. Iepriekš tika uzskatīts, ka ātrums varēja būt diapazonā starp septiņiem un nepilniem 11 kilometriem stundā – tāds vidēja tempa "krosiņa" ātrums cilvēkam. Nu jaunāko tehnoloģiju iespējotas simulācijas liecina, ka šie dinozauri pa aizvēsturisko zemi stampājuši krietni pieticīgākā ātrumā – vien ar aptuveni 4,5 kilometriem stundā. Tas ir aptuveni līdzvērtīgi vai pat nedaudz lēnāk nekā vidējais cilvēka iešanas ātrums. Tādējādi varam secināt – ja nu mēs šobrīd pēkšņi attaptos laikā pirms aptuveni 66 miljoniem gadu, kad mūsdienu ASV teritorijā mita, visticamāk, miljoniem šo gaļēdāju, izredzes aizbēgt nebūtu gluži bezcerīgas.
Taču – kā tad zinātnieki tika pie šīm jaunajām aplēsēm par gaitu ar ātrumu 4,5 kilometri stundā? Galvenā uzmanība netika pievērsta tiranozauru kājām, bet gan astes kustībai. Prāvā aste vis nebija tikai lieks "aksesuārs" smukumam vai automašīnu un ēku šķaidīšanai kā grāvējfilmās. Tai bija liela loma arī dzīvnieka gaitā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
