Šajā rakstā uzzināsi:
- Kas ir sēklu bankas un kāpēc tās veido;
- Ar ko īpaša gēnu glabātava Svalbārā;
- Cik gadsimtus tajā esošie materiāli būtu drošībā, ja glabātavai atslēgtu elektrību;
- Kā Latvija saglabā dažādus ģenētiskos resursus.
Iespēja glābt cilvēci
Katras maltītes pamatā ir sēklas – vai tā būtu maizes šķēle, gaļas gabals vai alus malks. Tādēļ pasaulē ir vairāk nekā 1700 gēnu bankas, kur glabā kultūraugu sēklas, lai cilvēce nebaltā dienā nepaliktu bez pārtikas. Tomēr pilnīgā drošībā šīs kolekcijas nav, piemēram, Sīrijā kara dēļ 2014. gadā Starptautiskā Sauso apgabalu lauksaimniecības pētījumu centra darbiniekiem nācās pamest savu sēklu banku Alepo pilsētā. Arī tāds nieks kā elektrības pārrāvums var pazudināt visu kolekciju. Kultūraugu šķirņu zaudējums var būt tikpat neatgriezenisks kā, piemēram, dinozauru izmiršana, tādēļ radās ideja izveidot īpaši aizsargātu rezerves glabātuvi.
Kā stāsta Kērijs Faulers (Cary Fowler), kurš vadīja Svalbāras sēklu glabātuves izstrādes plānu, pamatīgs grūdiens bija 11. septembra terorakts, jo tas raisīja pārdomas – vai pasaulē ir kāda pilnībā pasargāta vieta? Viņš atklāja, ka pirms vairākiem gadiem no Norvēģijas puses jau bija izskanējis sadarbības piedāvājums. Atlika tikai atjaunot kontaktus. Glabātuvi pārvalda Norvēģijas Lauksaimniecības un pārtikas ministrija, un tās būvniecība Norvēģijai izmaksāja vairāk nekā septiņus miljonus eiro.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
