Pirms vairāk nekā gada, kad tikai salīdzinoši nesen bija apjausts Covid-19 pandēmijas patiesais mērogs, Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzsāka starptautisku klīnisko pētījumu "Solidarity", lai pārbaudītu četru jau eksistējošu medikamentu iespējamo lietderību jaunā koronavīrusa izraisītās slimības ārstēšanā. Dažus mēnešus vēlāk bija skaidrs – nevienā no šiem gadījumiem medikamenta efektivitāte un potenciālie ieguvumi neatsver riskus, to izmantošana Covid-19 ārstēšanā nav lietderīga. Nu PVO restartē "Solidarity" ar trim citiem medikamentiem. Šoreiz fokuss ir uz pārāk agresīvas imūnās atbildes ierobežošanu, vēsta izdevums "Nature".
Pirmajā reizē "Solidarity" fokuss bija uz pretvīrusu medikamentiem – remdesivīru, pretmalārijas zālēm hidroksihlorohīnu, HIV ārstēšanai paredzētu zāļu kombināciju lopinavīru un ritonavīru, kā arī šo preparātu kombināciju ar interferonu bēta-1a. Jau visai drīz tapa skaidrs, ka hidroksihlorohīna (un hlorohīna) lietošana pret Covid-19 nav lietderīga, turklāt atsevišķos gadījumos bija būtiski riski pacientu drošībai. Iepriecinošu ziņu nebija arī par pārējiem medikamentiem – netika gūti skaidri pierādījumi, ka terapija ar kādu no tiem būtiski uzlabotu iespēju izglābt smagi slimus pacientus vai saīsināt laiku, kas smagi slimajiem jāpavada slimnīcā.
"Neviena no pretvīrusu zālēm neuzrādīja spēcīgu efektu hospitalizētajiem pacientiem. Veidojas zinātniskais konsenss, ka hospitalizācijas gadījumā (lietot šīs zāles) jau ir par vēlu. Tām varētu būt pozitīvs efekts, ja tās tiktu lietotas uzreiz pēc pozitīva Covid-19 testa," izdevums "Nature" citē Džonu Ārni Rotingenu, Norvēģijas Sabiedrības Veselības institūta zinātnisko direktoru un "Solidarity" starptautiskās komitejas vienu no pārstāvjiem.
Nu jaunajā piegājienā PVO liks uzsvaru uz imūnatbildi regulējošu medikamentu pārbaudīšanu. Pandēmijas gada laikā ir tapis zināms, ka Covid-19 gadījumā ir svarīga pareiza imūnā atbilde, nevis maksimāli spēcīga imunitāte.
"Kad organisms pirmo reizi saskaras ar vīrusu, baktēriju vai parazītu, imūnsistēma ir gatava cīņai un tiek izstrādātas citokīnu molekulas, kuras nodrošina imūnajai atbildei nepieciešamo signālu kaskādi. Parasti ir tā – jo spēcīgāka atbilde, jo lielākas izredzes, ka infekcija tiks uzveikta. Tomēr daļā gadījumu, kā tas novērots pacientiem, kas inficējušies ar jauno koronavīrusu, pārmērīga reakcija – "citokīnu vētra", kas turpinās pārāk ilgi, – izraisa iekšējo orgānu, piemēram, plaušu un/vai aknu, bojājumu, kas smagos gadījumos beidzas ar pacienta nāvi. Augstais citokīnu līmenis asinīs izraisa imunitātes uzbrukumu paša ķermeņa šūnām un audiem. Saslimstot ar Covid-19, īpaši būtiska ir nevis stipra imunitāte, bet pareiza, savlaicīga un samērīga organisma imūnā atbilde," iepriekš norādījusi Rīgas Stradiņa universitātes Klīniskās imunoloģijas un imunoģenētikas starpkatedru laboratorijas vadītāja Dr. med. Jeļena Eglīte.
Imūno atbildi iegrožojošu medikamentu potenciālā lietderība pētīta jau pērn – 2020. gada jūnijā Lielbritānijā bāzētā klīniskajā pētījumā "RECOVERY" secināts, ka imūno atbildi nomācošam steroīdam deksametazonam ir pozitīvs efekts smagi slimu pacientu gadījumos – saruka mirstība cilvēkiem, kas bija pieslēgti plaušu ventilatoriem vai kuriem bija nepieciešama papildu skābekļa padeve.
Savukārt klīniskajā pētījumā "REMAP-CAP" izvērtēts, ka kritiski slimu Covid-19 pacientu glābšanā lietderīgi ir arī medikamenti, kas bloķē interleikīna-6 (IL-6) receptorus. Tas ir multifunkcionāls citokīns, kas tostarp regulē T limfocītu aktivāciju un regulē balansu starp dažādām T šūnām. Gan deksametazona, gan citu IL-6 receptorus bloķējošu medikamentu lietošana atsevišķās valstīs kļuvusi par vienu no standarta terapijām smagi slimu Covid-19 pacientu ārstēšanā, taču ne vienmēr tas palīdz. "Mēs zinām, ka daļa pacientu aizvien arī pēc šīs terapijas slimo smagi," skaidro Londonas Impērijas koledžas anesteziologs un "REMAP-CAP" komitejas loceklis Entonijs Gordons.
Tāpēc "Solidarity" lūkos, vai iespējams pozitīvs efekts varētu būt vēl trim pārāk spēcīgu imūno atbildi iegrožojošiem medikamentiem. Tie izvēlēti, balstoties iepriekš veiktu un mazāka mēroga klīnisko pētījumu rezultātos, atlasot perspektīvākos kandidātus. Šie medikamenti ir onkoloģisko saslimšanu gadījumā lietotais imatinībs, autoimūno saslimšanu ārstēšanai lietotais infliksimabs, kā arī artesunāts, kuru izmanto malārijas ārstēšanai un kuram ir potenciāls pretiekaisuma efekts. "Solidarity" ietvaros dalībniekiem katrs no šiem medikamentiem tiks lietots līdzās standarta terapijai un aprūpei. Ko tieši katrā gadījumā nozīmē "standarta terapija", būs atkarīgs no attiecīgās slimnīcas un valsts prakses. Dažos gadījumos tas nozīmēs, ka kāds no šiem trim medikamentiem tiks lietots kombinācijā ar deksametazonu, bet citos gadījumos – ar kādu citu terapiju.
Protams, pētot šīs imūno atbildi iegrožojošās zāles, pētniekiem jāievēro piesardzība, lai pacienta imūno atbildi nenomāktu tik ļoti, ka organisms kļūst pārāk ievainojams un uzņēmīgs pret citām infekcijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
