Ideja pētījuma vadošajai autorei Gabrielai Smitai, kuras darbs ikdienā ir izprast dzīvnieku kognīciju, radās pēc lekcijas noklausīšanās par to, kā suņi uztver un reaģē uz optiskajām ilūzijām. Viņa, atgriezusies mājās un rotaļājoties ar dzīvokļa biedra kaķi, iedomājās – kā, nez, ir ar kaķiem un optiskajām ilūzijām?
Mēs zinām, ka kaķi nespēj atturēties no apsēšanās kastē, pat ja tā ir ļoti sekla. Smita nolēma izpētīt, vai kaķi dos priekšroku arī iluzorām kastēm – šķietamai četrstūra kontūrai uz grīdas. Šajā eksperimentā četrsūti netika uzzīmēti pilnībā, bet izmantots tā dēvētais Kanižas kvadrāta (nosaukts psihologa Gateāno Kanižas vārdā). To veido četri apļi, no kuriem "izņemta" ceturtā daļa, tādējādi veidojot iluzoras līnijas, kas savukārt veidotu kvadrātu.
Lai ievāktu datus, Smita ar kolēģiem vērsās ar lūgumu vietnē "Twitter" pie kaķu saimniekiem. Šis ir lielisks pilsoniskās zinātnes (citizen science) piemērs – zināms, ka kaķi pazīstamā vidē, savās mājās vai teritorijā, uzvedas visdabiskāk, tāpēc šis formāts bija īpaši piemērots. Kopā Smitai ar datu ievākšanu palīdzēt pieteicās 560 kaķu saimnieki. Brīvprātīgajiem bija jāņem talkā papīrs un šķēres, jāizgriež nepieciešamās figūras Kanižas kvadrāta izveidei – četri klasiskās datorspēles "Pac Man" varoni atgādinoši apļi –, un jāizkārto tie uz grīdas nepieciešamajā veidā, lai radītu iedomātu kvadrātu. Kontroles elements – blakus izvietoti šādi pat apļi, tikai ar izņemto daļu uz ārpusi, proti, netiek radīta kvadrāta ilūzija, kā arī jau konkrēti ar pabeigtām līnijām uz grīdas izveidots kvadrāts.
Kaķu saimniekiem turklāt novērojumu laikā bija jāvelk saulesbrilles, lai ar acu skatienu nekādi neietekmētu kaķa uzvedību – ar acīm nenorādītu vietu, uz kuru koncentrēta saimnieka un šajā gadījumā arī novērotāja uzmanība (proti, iluzoru kvadrātu uz grīdas), kā arī neļautu kaķim tiešā veidā noprast, ka viņš tiek uzmanīgi vērots.
Kad eksperimenta placis sagatavots, kaķi ielaisti istabā, un novērojumi var sākties. Ja kaķis kādā no figūrām piecu minūšu laikā apsēdās un sēdēja tur ilgāk par trim sekundēm, tad tas tiek ieskaitīts.
No 560 brīvprātīgajiem, kas sākotnēji piekrita iesaistīties, gan pilnīgi visus Smitas un kolēģu uzdevumus izpildīja 30, tāpēc beigās datu kopa bija visai maza. No šiem 30 vien deviņi minči izdarīja vienu no izvēlēm un apsēdās figūrā. Septiņas no šīm reizēm tika izvēlēts tieši iluzorais kvatrāts – tikai par vienu reizi mazāk nekā gadījumi, kad kaķis apsēdās skaidri ar pabeigtām līnijām uz grīdas izveidotā kvadrātā.
"Tas indicē, ka kaķi arī varētu būt uzņēmīgi pret šo ilūziju," lēš Smita un spriež, ka šī informācija varētu palīdzēt labāk izprast, kā evolucionējusi kaķu redze un specifiski kontūru uztvere.
Taču jāatceras, ka datu kopa tiešām ir ļoti neliela, tāpēc Smita lūkos šo eksperimentu atkārtot, pielāgojot formātu tā, lai dalībnieku "atbirums" nebūtu tik liels. Tāpat nākotnē pētniece gribētu noskaidrot, vai šis triks nostrādā arī ar lielajiem kaķiem. Tikmēr tie, kam mājās kaķi, pavisam droši šo var izmēģināt paši un pārbaudīt, vai arī jūsu mīlulis ir gatavs sēdēt iluzorā "kastē"!
Pētījums plašāk izklāstīts izdevumā "Applied Animal Behaviour Science".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
