gauskāji, ūdens lācīši
Foto: Shutterstock
Gauskājiem ir izdzīvotāju slava – šie teju mikroskopiskie dzīvnieki, kurus mēdz dēvēt arī par ūdenslācīšiem, šķiet, spēj burtiski izturēt ceļu līdz ellei un atpakaļ. Dažas no gauskāju tipa sugām nenogalina pat iziešana atklātā kosmosā – un tas ir pārbaudīts. Nu zinātnieki šīs superizturīgās būtnes pakļāvuši vēl vienai ekstrēmu testu sērijai, un ne jau izpriecu dēļ. Iegūtie rezultāti mums var šo to pastāstīt par iespējamu dzīvības izplatīšanos Visumā, tostarp izcelsmi arī uz Zemes.

Kopumā šobrīd ir apmēram 1300 mums zināmas gauskāju sugas, un tie mīt it visur uz Zemes – sākot no jūras dzelmēm un dubļu vulkāniem, līdz tropiskajiem mežiem, mūžīgajam sasalumam Antarktikā un augstkalnu apgabaliem. Dažas no gauskāju sugām spēj izdzīvot gan ekstrēmā karstumā, gan ekstrēmā aukstumā, gan pārciest plašas spiediena svārstības (dažas sugas spēj izturēt pat tādu spiedienu, kas sešas reizes pārsniedz spiedienu okeāna dziļākajā vietā), gan ilgstoši iztikt bez skābekļa, ūdens un uzturvielām. Tik tiešām, gauskāji pat ir bijuši atklātā kosmosā un izdzīvojuši!

Kas tad vispār ir gauskāji jeb ūdenslācīši un kā tie izskatās? Tie ir mazmazītiņi, faktiski mikroskopiski dzīvnieki izmērā ap pusmilimetru, kaut lielāko sugu īpatņi var sasniegt ap 1,2 milimetrus. Tie pārsvarā ir visēdāji. Ūdenslācīšu ķermenis ir nosacīti posmains, taču posmi nav ļoti izteikti. Tiem ir astoņas kājas – trīs pāri sānos, viens pāris ķermeņa aizmugurē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!