Kas šajā visā ir apbrīnojami – cik plašā mērogā šis pieņēmums izplatījies. "Tas ir pēc būtības līdzīgs jebkur pasaulē, kur vien atrodies," vietnei "Live Science" skaidro Kulums Brauns, dzīvnieku uzvedības pētnieks, kurš savā darbā Makvārijas Universitātē (Austrālija) koncentrējas tieši uz zivju inteliģences pētniecību. Atšķiras vien nianses – citur tā ir divu sekunžu atmiņa, citur trīs vai varbūt 10 sekunžu atmiņa.
Brauns uzsver, ka šis pieņēmums ir mīts, kas zinātniski atspēkots jau pirms vairāk nekā pusgadsimta. Patiesībā zelta zivtiņu (Carassius auratus) atmiņa ir daudz labāka un mērāma pat ne nedēļās, bet arī mēnešos un atsevišķos gadījumos arī gados.
"Mēs par zelta zivtiņu salīdzinoši labo atmiņu zinām jau kopš 50. un 60. gadiem," norāda Brauns, kurš uzskata – maldīgie pieņēmumi par zelta zivtiņu it kā slikto atmiņu iesakņojušies gan vispārējas nezināšanas dēļ, gan kā sava veida mehānisms, lai mazinātu vainas izjūtu par to, ka mēdzam tās turēt nelielos, garlaicīgos akvārijos. Sak' – lielāku zivtiņa tāpat nenovērtētu, jo nemaz neatceras to, kur bija pirms trim sekundēm.
Pētījumi, kuru skaits ne tikai jau ir prāvs, bet aizvien pieaug (zelta zivtiņas ir viens no populāriem modeļiem, lai pētītu zivju inteliģenci vispār), vedina domāt ko citu. Piemēram, eksperimentos ar ēdienu, kas tiek bērts akvārijā vienā noteiktā pusē, secināts, ka zelta zivtiņas visai labi iemācās, kurā akvārija pusē tiek izsniegta pārtika, un ap barošanas laiku uzturās šajā akvārija pusē neatkarīgi no tā, vai konkrētajā brīdī tur iebērta pārtika.